Tad nu tas ir padarīts - 430 lapaspuses pievarētas!
Jāsaka pavisam godīgi - pamatsižets un mākslinieciskais teksta veidojums mani nepiesaistīja vai tikai nedaudz, toties aizķēra un mulsināja garos monologos atklātais Iekšējais stāsts (..tikai tanī jau laikam ir iespējams atklāt visu lietu būtību), rosinot vairāk iedziļināties un izprast līdz šim "pa ausu galu" dzirdēto, lasīto - zināmo.., un visu laiku sev atkārtojot jautājumu - kāpēc???
Par ko ir šis Iekšējais stāsts?
Protams, par cilvēku attiecībām, bet ne tikai... Par to, cik cilvēks spēj būt nežēlīgs, kad tam prātu aptumšo ārējo apstākļu rezultātā radīta varas kāre, izpatikšanas vēlme, pārcilvēcisks neapzinātais ļaunums.. Par cilvēku egoismu un spītīgu spēju izdzīvot neizdzīvošanas apstākļos, šo neatlaidīgo pašsaglabāšanās instinktu un iekšējo cīņu... Saglabāt Sevi, pat ja Es vairs neesmu Es... Par Kultūru, tās apzinātu iznīcināšu, bet arī par iekšējo dārgumu lādīti Ikvienā... Tātad arī par pārmaiņām pasaulē un vērtību pārveidošanos... Un tomēr - par Budu, klintī izcirstu, kas raud.. (nav svarīgi, ka tam ir racionāls izskaidrojums..)...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru