Izlasīto grāmatu plauktā pēc šī ieraksta iegulsies vēl viena grāmata, kas ir paņēmusi daļu no manis un kas man ir iedevusi daļu no sava domu, ideju un izjūtu tīklojuma.
"Ragana izdēja olu" - horvātu rakstnieces trīsdaļīgs darbs, kurā ar katru nākamo daļu ir interesantāka kompozicionālās izveides elementu daudzveidība un kārtojums, sajūtams autores dialogs ar lasītāju viegli ironiskā un rotaļīgā manierē. Pēdējā daļa ir kā idejiskā un mākslinieciskā kulminācija un noslēgums vienlaikus, kurā saskaras vairākas sižeta līnijas un teksta žanri, skatapunktu maiņas un uztveres/interpretācijas slāņi (masu kultūras, folkloras, arhetipu..). Ir redzama autores sava teksta un pašradīto tēlu (galvenokārt sieviešu, kam ir visnozīmīgākā semantiskā slodze darbā) "izpreperēšana" dažādos kontekstos un intertekstos, sevis un sieviešu pretrunīgās pasaules atklāšana, dvēseliska vājuma un trausluma, bet arī neaprakstāma iekšējā spēka apzināšanās... Tāda jēgas meklēšana visā - mentālajos un fiziskajos procesos (dzīvošanā, novecošanā, pārdzīvojumos), cilvēku aktivitātēs (darbībā, uzvedībā, attiecību veidošanā un uzturēšanā) un to rezultātos (arī tekstā). Laikam šī piesātinājuma dēļ pēdējo nodaļu izlasīju visātrāk un vērtēju kā grāmatas atslēgu, kuras lietderīgai izmantošanai ir jāizlasa iepriekšējās daļas.
Iesaku izlasīt visiem, kam interesē femīnais pasaules skatījums, netradicionāli teksta žanru/elementu kombinējumi, slāvu folklora un Baba Jaga un kam pietrūkst ideju teksta analīzei!
Citāts:
Varbūt Likteņu pavēlnieces birokrātiskais aparāts līdzinās Holivudai vai Bolivudai, varbūt tajā rūpīgu ierēdņu miljonu vietā strādā miljoni haltūristu - pārraksta, pārmuļļā, skribelē, smērē papīru. Varbūt pat starp viņiem pastāv darbu dalīšana, proti, vieni sacer dialogus, otri - sižetu, bet trešie - personāžus, un varbūt tieši tāpēc mūsu dzīves ir tāda neaprakstāma putra. Tikko piedzimušiem mums katram iegrūž rokās neredzamu tīstokli, un mēs aizskrienam pa savām dzīvēm kā skauti, vadīdamies pēc mums dotajām neredzamajām koordinātām. Un varbūt tieši no tā, no tās nervozās skriešanas rodas tā šausminošā nezināšana par citu dzīvēm, par savu pašu tuvāko cilvēku dzīvēm...
239.lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru