Paula Daijas tulkojumā ir iznākusi apjoma ziņā neliela, bet informatīvi pieblīvēta grāmatiņa "kultūru hibriditāte" (paša autora teksts ~88 lpp), kas noteikti ir vērā ņemama, domājot par to, kas notiek kultūrā un sabiedrībā ne tikai pāri ceļam manā pilsētā, bet arī plašākās teritoriālās un socioloģiskās vienībās (valstīs, reģionos, reliģiskajās kopienās u.tml.).
Kompozicionāli grāmata ir veidota, par pamatu ņemot atsevišķus terminus (to ir daudz: hibrīds, aizgūšana, transkulturācija, sinkrētisms, heteroglosija, ekotips, glokalizācija, kreolizācija u.c.) un kulturoloģijā un ar kultūru saistītās zinātnēs nostabilizējušās metaforas (sakušanas, gūsteknes, sagremošanas, apļa u.c.), to definēšanu un izpratnes skaidrošanu dažādos laikmetos un dažādu sabiedrību aktivitātēs un attieksmēs (kā procesos, tā rezultātos).
Autors ir izveidojis hibriditātes procesa vēsturi, ar lasītāju diskutējot par jau esošiem rezultātiem: hibrīdiskajiem artefaktiem, hibrīdtekstiem (piem., kultūra tiek aplūkota kā teksts), hibrīpraksēm un hibrīdiem (piem., 21.gs. cilvēks kā hibrīds), par notikušajiem un notiekošajiem procesiem dažādās dzīves jomās un dzīves telpās (imitāciju, akomodāciju, sarunu, sajaukšanos, jo īpašu uzmanību veltot kultūru tulkošanas konceptam) un par sabiedrību uzvedības un uztveres shēmām (akceptu, noraidījumu (pretestību un purifikāciju), segregāciju, adaptāciju, cirkulāciju), un arī par nozīmīgiem cilvēkiem, kas ir "iekustinājuši" kādus ievērojamos pavērsienus sabiedriskajā domā, kultūru attīstības virzībā.
Vairākkārt tiek pieminēta mūsdienu cilvēku kā vairākslāņu identitāšu "dubultā dzīve" (mēs cenšamies ievērot senču tradīcijas un pērkam starptautiskus zīmolus, mēs apprecamies ar citas kultūras pārstāvi un veidojam ģimeni mazdrusciņ katras kultūras ietvaros), arī valodu procesu izskaidrošanas nozīme, lai izprastu mijiedarbību ar procesiem kultūrā.
Beigās tiek piedāvāti un komentēti arī četri nākotnes kultūru scenāriji:
1) homogenizācija (dažādu kultūru saplūšana);
2) kontrglobalizācija (pretošanās globalizācijai);
3) kultūru diglosija (globālo kultūru kombinēšana ar lokālajām);
4) jauna sintēze - pasaules kreolizācija.
Citāts:
Man vispārliecinošākā šķiet tā mūsu pagātnes, tagadnes un nākotnes kultūras vai kultūru analīze, kas saredz dzimstam jaunu kārtību, jaunu ekotipu veidošanos, jaunu formu kristalizāciju, kultūru pārveidi un "pasaules kreolizāciju". - 101.lpp.
Noteikti jāpiemin grāmatas redaktora Denisa Hanova pēcvārds, kas gan apkopo galvenās Pītera Bērka atziņas un būtiskākās idejas, gan arī sniedz savu skatījumu un pārdomas par Latvijā notiekošo un vienotas telpas konceptu P. Bērka piedāvātās teorijas kontekstā.
Visbeidzot vēlos piebilst, ka grāmata ir interesanta, bet pietiekami inteleģentu lasītāju prasoša. No lasītāja tiek sagaidīta pilnīga uzmanības koncentrēšana un vismaz vispārīgas zināšanas par antīko kultūru un mitoloģiju, pasaules vēsturi, arhitektūru, mākslu, kino un literatūru.., jo atbilstoši posmodernisma tradīcijai un hibriditātei tekstā ir daudz citātu, atsauču uz citiem, dažādu veidu un žanru tekstiem, arī alūziju. Tāds kā hiperteksts :)
Noteikti iesaku izlasīt visiem, kam interesē kultūru studijas un kultūru procesu izpausmes mums apkārt esošajā pasaulē un mūsos pašos.
Kompozicionāli grāmata ir veidota, par pamatu ņemot atsevišķus terminus (to ir daudz: hibrīds, aizgūšana, transkulturācija, sinkrētisms, heteroglosija, ekotips, glokalizācija, kreolizācija u.c.) un kulturoloģijā un ar kultūru saistītās zinātnēs nostabilizējušās metaforas (sakušanas, gūsteknes, sagremošanas, apļa u.c.), to definēšanu un izpratnes skaidrošanu dažādos laikmetos un dažādu sabiedrību aktivitātēs un attieksmēs (kā procesos, tā rezultātos).
Autors ir izveidojis hibriditātes procesa vēsturi, ar lasītāju diskutējot par jau esošiem rezultātiem: hibrīdiskajiem artefaktiem, hibrīdtekstiem (piem., kultūra tiek aplūkota kā teksts), hibrīpraksēm un hibrīdiem (piem., 21.gs. cilvēks kā hibrīds), par notikušajiem un notiekošajiem procesiem dažādās dzīves jomās un dzīves telpās (imitāciju, akomodāciju, sarunu, sajaukšanos, jo īpašu uzmanību veltot kultūru tulkošanas konceptam) un par sabiedrību uzvedības un uztveres shēmām (akceptu, noraidījumu (pretestību un purifikāciju), segregāciju, adaptāciju, cirkulāciju), un arī par nozīmīgiem cilvēkiem, kas ir "iekustinājuši" kādus ievērojamos pavērsienus sabiedriskajā domā, kultūru attīstības virzībā.
Vairākkārt tiek pieminēta mūsdienu cilvēku kā vairākslāņu identitāšu "dubultā dzīve" (mēs cenšamies ievērot senču tradīcijas un pērkam starptautiskus zīmolus, mēs apprecamies ar citas kultūras pārstāvi un veidojam ģimeni mazdrusciņ katras kultūras ietvaros), arī valodu procesu izskaidrošanas nozīme, lai izprastu mijiedarbību ar procesiem kultūrā.
Beigās tiek piedāvāti un komentēti arī četri nākotnes kultūru scenāriji:
1) homogenizācija (dažādu kultūru saplūšana);
2) kontrglobalizācija (pretošanās globalizācijai);
3) kultūru diglosija (globālo kultūru kombinēšana ar lokālajām);
4) jauna sintēze - pasaules kreolizācija.
Citāts:
Man vispārliecinošākā šķiet tā mūsu pagātnes, tagadnes un nākotnes kultūras vai kultūru analīze, kas saredz dzimstam jaunu kārtību, jaunu ekotipu veidošanos, jaunu formu kristalizāciju, kultūru pārveidi un "pasaules kreolizāciju". - 101.lpp.
Noteikti jāpiemin grāmatas redaktora Denisa Hanova pēcvārds, kas gan apkopo galvenās Pītera Bērka atziņas un būtiskākās idejas, gan arī sniedz savu skatījumu un pārdomas par Latvijā notiekošo un vienotas telpas konceptu P. Bērka piedāvātās teorijas kontekstā.
Visbeidzot vēlos piebilst, ka grāmata ir interesanta, bet pietiekami inteleģentu lasītāju prasoša. No lasītāja tiek sagaidīta pilnīga uzmanības koncentrēšana un vismaz vispārīgas zināšanas par antīko kultūru un mitoloģiju, pasaules vēsturi, arhitektūru, mākslu, kino un literatūru.., jo atbilstoši posmodernisma tradīcijai un hibriditātei tekstā ir daudz citātu, atsauču uz citiem, dažādu veidu un žanru tekstiem, arī alūziju. Tāds kā hiperteksts :)
Noteikti iesaku izlasīt visiem, kam interesē kultūru studijas un kultūru procesu izpausmes mums apkārt esošajā pasaulē un mūsos pašos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru