*** Kas aizvainojošs varētu būt plikā drāzienā? Cilvēku taču arī ēd ne tikai kopā ar savējiem, bet apmeklē arī publiskās tualetes - kāpēc lai šis būtu kaut kas tik ārkārtīgi atšķirīgs? (268.lpp.)
*** Līdzko pazinu garšu, nopirku attiecīgās konfektes kilogramu vai divus. Tās bija tieši tādas, kādām tām jābūt, tās garšoja pareizi, tajās bija mana izzūdošā pasaule, kaut gan ietinamie papīri tagad rietumnieciski laistījās sudrabā, un šo sudrabu nevarēja atdalīt no pamatpapīra kā konfektēm "Ceļojums", ko biju ēdusi pavisam maziņa. (303. lpp.)
*** Centos saturēt grožos savu niknumu par to, ka otrs hamburgers nemaz nav paredzēts man. Huka nudien grasījās apēst arī to. Itin kā tas nebūtu nekas sevišķs. Kas par to, ka viņš zināja - es nemūžam nepiekristu likt mutē tādu draņķi -, tam ar šo nebija nekāda sakara. Es nemūžam neatzītos, kā mani tracina tas, ka Huka to otru nemaz nav domājis man. (310. lpp.)
*** Es neilgojos pēc skābā krējuma tāpēc, ka tas būtu dumpis pret rietumvalstīm un maniem vecākiem, un manu dzimto valodu, un manu tēvzemi. Vai tāpēc, ka tur būtu nez kas aizraujošs un eksotisks. Es tikai gribēju nonākt mājās. Pārnākšana mājās nav dēka. Tā ir atgriešanās mājās. (363. lpp.)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru