Manuprāt, video stāsts
ataino pašu dzīvi, tās jēgas un būtības meklējumus, kas nav atkarīga no
teritoriālās piederības. Tas ietver daudzus pretstatus – darbu un laiskumu,
nopietnību un draiskumu, radīšanu un iznīcināšanu, izdošanos un neizdošanos,
sievieti un vīrieti, jaunību un briedumu, ziedēšanu un pārziedēšanu, debesis un
zemi, mieru un kustību, bailes un uzdrīkstēšanos, atrašanu un pazaudēšanu, tradicionālo
un mūsdienīgo utt. – un cilvēka nerimstošo vēlmi būt dzīves vidū, ierakstot
sevi tās ritumā. Tā vien liekas, ka netieši tiek uzdoti jautājumi: kas ir tas,
kas notur pie zemes, bet kas ir tas, kas ļauj kaut pāris milimetrus pacelties
virs zemes, un kas ir svarīgāk? Vai vajag – un, ja tā, kā – atrast līdzsvaru? Un
varbūt pats process vienlaikus jau ir arī rezultāts? …
No stāsta izveides
īpatnībām piesaistīja lejpus filmētie kadri, pieneņu dzeltenie svārki, kā arī
caurstrāvojošais pozitīvisms un vieglums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru