Kad klausījos autores lasījumu Rēzeknē "Zeimuļs", pavisam šaurā interesentu (ziņkārīgo?!) lokā, nešķita, ka vēstījums varētu mani piesaistīt. Kaut kas mani atturēja vai pat nedaudz atgrūda no šī teksta...
Otra mūsu satikšanās notika grāmatnīcā "Liesma", kur no plauktiem atlasīju samērā ievērojamu grāmatu kaudzi, no kuras, uz vietas pāršķirstot to saturus un atsaucot atmiņā dzirdēto/ lasīto un domāto, man savam pirkumam par ierobežotām naudiņām bija jāizvēlas noteikts grāmatu skaits.
(Liels paldies par brīnišķīgo dāvanu rūķītim! (Knoķītim?!)).
Tas gan bija sen senos laikos, kad vēl veikalos varēja norēķināties tikai un vienīgi ar latiņiem.
Nu lūk.
Tad nu toreiz es pirmo reizi rokās turēju un veikli pašķirstīju grāmatu, mēģinot ielipināt savu apziņu un zemapziņu starp lapām un sajust tur valdošo noskaņu. Šoreiz tas pats vai cits Kaut kas mani savaldzināja.
Saprotams, ka nu grāmata ir manā īpašumā, tik pašreiz mazdrusciņ pieķēpāta. Bet tā jau - gluži kā jauna! :)
"Mirušie nepiedod" - es gan vairāk teiktu, ka dzīvie - aizvainotie, līdz mielei sāpinātie un pakļautie - nepiedod... Neļaujas... Turas pretī... Iet savu ceļu... Paliek uzticīgi SEV un SAVIEM PRINCIPIEM.
Mūsdienu psiholoģiskā pasaka pieaugušajiem vai tiem, kas jau mazi būdami ir garā spēcīgāki par saviem vienaudžiem.
Par ko ir šī grāmata?
Es laikam centīšos atbildēt vispārinot - par sievietes (Maga? Ok, vari saukt arī tā, ja labpatīk) iekšējo spēku, domu dziļumu un gudrību, spītu, cīņu ar/ par sevi (Vegu vai Nelu, vai abām), ļaušanos pašplūsmai un maksimāliem centieniem sevi iepazīt, saprast un pasargāt no visa apdraudošā (cilvēkiem, magiem, mīlestības, maģijas (vai gan mīlestība arīdzan nav no šīs?), apvainojumiem, slavas un atzinības..), kā arī par šīs sievietes vientulību kā pieņemto dzīves veidu un pozīciju citu cilvēku/ magu izveidotā "rotaļu placī".
Kāds, kurš Tevi mīl, taču spēs saprast Tavu aiziešanu un palaidīs, vai ne?
Kaut arī fantastika, bet tīkama un aizraujoša, laikam tieši šis psiholoģiskais dziļums tekstā fascinē.
Cik mēs katrs esam gatavs izciest psiholoģiskas un fiziskas sāpes augstāku ideju un ideālu vārdā?
P.S. Vegas/Nelas saruna ar Karali nedaudz atgādina ainu Agatas Kristi stilā, kur Erkils Puaro "atklāj kārtis" :)
Citāti:
"Es klausījos. Es centos saprast viņa burvestību, sajust to no iekšpusesm, iepazīt kā daļu no sevis - jo tas bija vienīgais veids, kā nebūt upurim." - 43. lpp.
"Bailes ir spēcīgākā inde, tās paralizē un pakļauj." - 87. lpp.
"Es zināju, kā dzīvot divas dzīves vienlaicīgi: vienu, kurā es biju nikna un izmisusi, un otru, kurā es biju meitene tumsā, klusa meitene ar nazi rokā, meitene, kas gaida izdevību. Šoreiz viņa to nepalaidīs garām." - 201. lpp.
"Tev ir priekšrocība, kuras nav citiem magiem: tavs prāts ir iemācījies būt viens un izdzīvot. Tu zini, ka to vari, lai cik grūti tas nebūtu. Lielākā daļa no mums to nevar." - 224. lpp.
"Kad durvis aiz Karaļa aizvērās, es nodomāju, ka nu gan man vajadzētu justies atvieglotai.
Es tā nejutos.
Es biju precējusies." - 253. lpp.
"Bet es neticēju - es negribēju ticēt, ka tāda ir dzīve. Ka pienāk mirklis, kad tu pārstāj cīnīties un vienkārši atrodi sev attaisnojumu." - 269. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru