Pārdomas rosinošs noskaņu Stāsts 
ar atgriešanās un gaidīšanas motīvu sen pazaudētās mājās. Centieni atrast:
1) sevi - vai tas esmu es, kas paeju viegli, pat vieliski garām mājai, vai kā blāva ēna lūkojos logā, vai meklēju man, manai dzimtai piederošas mantas skapī, vai tomēr tā ir tikai manis veidota iluzoriska projekcija izjūtu, emociju un pārdzīvojumu kaleidiskopā?
2) savu vietu pasaulē
3) arī jēgu Kaut kam un Visam...
Un tie pat ir mazliet svētki - šī atgriešanās... Tie svinami basām kājām, baltā kreklā, gaišām un atvērtām domām... Svētki un Dzīves mācība vienlaikus... Jo jāmācās sadzirdēt, nolasīt un izprast katra Tevis Gaidošā koka (un, ja tas vēl ir spēcīgs ozols vai kupla liepa...), akmens, ēkas pamatu, loga rāmja, akas, nātru utt. paaudžu paudzēs krātais zināšanu un pieredzes ziņojums nākamībai, un sajust dzimtas tuvumu, aizsardzību un spēku...! Galvenais - nepaiet vienaldzīgi garām.., un, ja reiz esi atgriezies... Ir taču redzams un sajūtams, kā viss vasaras pilnbrieda zaļošais dabas veidotais smaržu, skaņu un garšu gleznojums un atstātais pagājības mantojums šalcoši čaukst pēc atkal satikšanās!
Jā, arī nedaudz skaudrs sociālās realitātes un laika plūduma atskāršanas un pieņemšanas bez pārmetumu, nožēlas vai vilšanās mēģinājums.
Bet, kamēr vien būs Balti Dūmi - šis mūžīgi netveramais uguns un gaisa, sievišķā un vīrišķā apvienojums, skursteņos - cilvēku garīgajos un fiziskajoas patvērumos, tempļos un Dzīves mācības telpās, būs Cerība, Cilvēcība un Dzīvība...
Sk. http://www.draugiem.lv/user/15379/gallery/?pg=2#/user/15379/gallery/?pid=227269028
ar atgriešanās un gaidīšanas motīvu sen pazaudētās mājās. Centieni atrast: 1) sevi - vai tas esmu es, kas paeju viegli, pat vieliski garām mājai, vai kā blāva ēna lūkojos logā, vai meklēju man, manai dzimtai piederošas mantas skapī, vai tomēr tā ir tikai manis veidota iluzoriska projekcija izjūtu, emociju un pārdzīvojumu kaleidiskopā?
2) savu vietu pasaulē
3) arī jēgu Kaut kam un Visam...
Un tie pat ir mazliet svētki - šī atgriešanās... Tie svinami basām kājām, baltā kreklā, gaišām un atvērtām domām... Svētki un Dzīves mācība vienlaikus... Jo jāmācās sadzirdēt, nolasīt un izprast katra Tevis Gaidošā koka (un, ja tas vēl ir spēcīgs ozols vai kupla liepa...), akmens, ēkas pamatu, loga rāmja, akas, nātru utt. paaudžu paudzēs krātais zināšanu un pieredzes ziņojums nākamībai, un sajust dzimtas tuvumu, aizsardzību un spēku...! Galvenais - nepaiet vienaldzīgi garām.., un, ja reiz esi atgriezies... Ir taču redzams un sajūtams, kā viss vasaras pilnbrieda zaļošais dabas veidotais smaržu, skaņu un garšu gleznojums un atstātais pagājības mantojums šalcoši čaukst pēc atkal satikšanās!
Jā, arī nedaudz skaudrs sociālās realitātes un laika plūduma atskāršanas un pieņemšanas bez pārmetumu, nožēlas vai vilšanās mēģinājums.
Bet, kamēr vien būs Balti Dūmi - šis mūžīgi netveramais uguns un gaisa, sievišķā un vīrišķā apvienojums, skursteņos - cilvēku garīgajos un fiziskajoas patvērumos, tempļos un Dzīves mācības telpās, būs Cerība, Cilvēcība un Dzīvība...
Sk. http://www.draugiem.lv/user/15379/gallery/?pg=2#/user/15379/gallery/?pid=227269028
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru