Pēdējā pilsētas svētku dienā tā vien gribas nedaudz padalīties ar uzkrātajiem iespaidiem un emocijām: šķiet, pozitīvisma devas pietiks visam augustam, iespējams, pat kādai lietainai dienai septembrī arīdzan.
Sākšu ar īsfilmu festivālu „Open Place” vairāku dienu garumā. Tā bija vienreizīga iespēja ikvienam par nelielu samaksu iepazīt dažādu žanru filmas plašā klāstā no 12 valstīm. Šīs miniatūras ļāva aizdomāties par dažu dzīves detaļu, kas interpretēta, ņemot vērā režisora personību, ambīcijas un pieredzi, kultūras specifiku un dzīves pamattēmu variācijas dažādos laikmetos. Tāpat filmas rosināja RUNĀT, jā, runāt..
Tas nav mazsvarīgi, ka cilvēki var dalīties iespaidos un pārspriest to, kam ir pievērsuši pastiprinātu uzmanību, cik daudz viņi paši spēj abstrahēties, vai tieši pretēji, iejusties konkrētā situācijā.
Man no redzētajām konkursa filmām vislabāk patika: 1) „Jäminkipohja” (Somija) tēlu jauniegūtās pieredzes un dažbrīd smalki ironisko dialogu dēļ – pārkāpjot pāri saviem aizspriedumiem un stereotipiem un ieklausoties līdzcilvēkos, ir iespējams pieņemt jaunu realitāti, kurā iepriekšējie spēles noteikumi vairs neder. 2) „Logs” (Latvija) – pavisam īso stopkadru, brīnišķīgo ainavu (saules aptumsuma, miglas virs ezera) un prasmīga iztēles stāstījuma „nospriegotās” ticamības dēļ. 3) „Heimkommen” (ASV) – mazas meitenes briedušā vieduma dēļ. Nereti vienīgais, kas atliek pēc zaudējuma, ir pacietība, neatlaidība un klātbūtne. 4) „Belinda beatiful” (Dānija), jo tiek lieliski parādīta pusaudzes sevis apzināšanās un savu izjūtu iepazīšana un interpretēšana, kā arī draudzības kopšanas nozīme. Cik tālu mēs esam gatavi iet draudzības vārdā? Tas nav mazsvarīgi, ka cilvēki var dalīties iespaidos un pārspriest to, kam ir pievērsuši pastiprinātu uzmanību, cik daudz viņi paši spēj abstrahēties, vai tieši pretēji, iejusties konkrētā situācijā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru