Viss sākās ar to, ka iegāju grāmatnīcā, lai nopirktu vienu, jau kādu labu laiciņu interesējošu grāmatu. Nebija. Tā kā doma par iegādājamu jaunu lasāmviela pat nemaz nedomāja izspraukties laukā no galvas, nolēmu vismaz ar acīm pārlapot jaunākās grāmatas.
Paņēmu šo - somu autores Anjas Snellmanes darbu "Balkonu dievi", pašķirstīju un sapratu, jā, šo es gribu izlasīt. Tik viegli, tik ātri un tik vienkārši. Nebija iekšējo jautājumu, vai tiešām man to vajag, nebija šaubu. Tikai pie kases attapos, ka nepaskatījos, cik maksā grāmata. Laikam nebija svarīgi. Es kā mednieks biju sagūstījusi upuri - nākamo tekstu, ko "apēst".
Tās aplūkošanu sākšu ar mazdrusciņ neinteresantāko daļu, respektīvi - izveides īpatnībām. Tātad: grāmata iesākas ar prologu - veltījumu zemēm, kuras nav atzīmētas kartē. Tā sastāv no četrām daļām (pēdējā ir visīsākā un aplūkojama kā atrisinājums), autores pateicībām un vārdu, vārdu savienojumu paskaidrojumiem. Grāmatā tiek attīstītas divas sižeta līnijas apmēram gada šķērsgriezumā, katrā no tām dominē vienas jaunietes (kultūras) pasaules skatījums, pārdomas, darbi un uzvedība, arī apkārtējo cilvēku un sabiedrības tvērums. Vienā gadījumā - somāļu meitene, kas par visām varēm cenšas ietiekties rietumnieciskajā pasaulē, integrēties somu kultūrā, otrā - somu meitene, kas, vīlusies rietumu uzskatos, reliģijā un vērtībās, pamazām pieņem islama ticību un pasaules kārtību. Abas sižeta līnijas saskaras jau otrajā daļā, netieši - ar somu jaunietes māsas un mātes starpniecību, lēnām virzoties uz divu dažādu kultūru un personisko attiecību sadursmi. Trešajā nodaļā notiek tieša iejaukšanās otrā - islāma kultūrā un somāļu meitenes dzīvē, kas noved pie katastrofas un, zināmā mērā, pie atrisinājuma - islāma reliģijā balstītās ģimenes sakarā. Pēdējā nodaļā atkal notiek kultūru saskare - tikai šoreiz, lai atbrīvotu upuri - likumsakarību upuri, kam bija jāparāda, ka ir lietas, notikumi un uzskati, kam vēl nav lemts mainīties... Darbā ir gredzenveida kompozīcija, jo grāmatas sākums ir vienlaikus beigas, un beigas turpinās sākumā... Savdabīgs iespraudums ir dievu saruna par balkoniem otrās nodaļas sākumā. Notikumu virzība atainota galvenokārt pārstāstos, meiteņu domas un izjūtas - apziņas plūsmās, fantāzijās un atmiņās, arī vēstulēs un publiskās uzrunās. Tekstā sastopami atkārtojumi - somāļu jaunietes iekšējos monologos un somu jaunietes mātes runā. par atkārtojumiem ir uzskatāmi arī citāti somāļu jaunietes dzimtajā valodā.
Grāmatas vēstījums un idejiskais kodols.
Abās sižetiskajās līnijās vērojama personiskā traģika:
1) mīlestības trūkums no vecākiem, bērnībā pieredzētais, grupveida izvarošana un ķermeņa izkropļošana, attiecību pārtraukšana ar mīļoto puisi somu jaunietes gadījumā. Iepriekš minētais novedis viņu pie kompleksiem, vilšanās mūsdienu jauniešu dzīves veidā un uzskatos, riebumu pret savu līdzšinējo dzīvi, protestiem un vēlmes pievērst apkārtējo uzmanību ar savu vizuālo izskatu un uzvedību, distancēšanos no visiem. Viņa lēnām, ar nelielu devu šaubu un piesardzības meklē savu dzīves atbalsta punktu, kas viņai sniegtu mieru, konkrētas atbildes, noteiktas robežas - kontūras. Viņai šķiet, ka tas ir iespējams islāmā, ko viņa uzņemas sludināt līdzīgi domājošo vidū. Viņai nešķiet pieņemama aiziešana, ko uzsākusi somāļu meitene, tādēļ viņa iejaucas, un tam ir sekas... Bet katram taču jābūt atbildīgam par savu rīcību un jāsaņem sods, ja tas ir nepieciešams?!
2) apspiestība (dzimumu, zināšanu, vārdu..) un ierobežojumi (darbu, uzvedības, apģērba..), atbalsta trūkums no ģimenes, draudzenes pazaudēšana un alkas pēc tuvuma un būt vienai no vietējiem somāļu jaunietes gadījumā, kas ir novedis pie dubultās dzīves ar pilnīgi jaunas pieredzes iegūšanu (fiziskā un garīgā līmenī), bet arī pie savas kultūras tradīciju laušanas ar nepārtrauktiem meliem, slepenas kodu sistēmas izstrādāšanas, izvairīšanās un izlikšanās, arī pie tēva un brāļu sitieniem. Viņa cenšas maksimāli integrēties somu jauniešu dzīvē, vēloties klausīties popmūziku, lasīt romantiskas grāmatas un krāsainos žurnālus, apmeklēt dažādus pasākumus, ēst aizliegtos ēdienus un dzert alu, pastaigāties ar suni un nebaidīties sarunāties ar puišiem. Tomēr visam pienāk beigas, nekas neturpinās mūžīgi - akmens nevar pārvērsties par vēju... Saņemot sodu, viņa pati nevienu nenosoda, viņā nav naida vai nožēlas. Iespējams, viņa mirklīgi ir bijusi patiesi laimīga. Savā brīvībā un savā izvēlē.
Abu gadījumā var runāt par vientulību, ciešanām no tuvo cilvēku nesaprašanas un atbalsta trūkuma, sevis iepazīšanas un pieņemšanas procesu, par izmisīgiem mēģinājumiem izdzīvot dzīvi pēc saviem ieskatiem un sirdsapziņas. Katra no viņām atrod citādāku veidu, kā. Somu jauniete izvēlas atteikšanās ceļu, somāļu - pasaulīgā uzsūkšanas ceļu. Abām ir vērojami gan ieguvumi, gan zaudējumi. Līdz ar to atbildes, kā ir labāk, nav. Varbūt vispār nav iespējams runāt kategorijā: labāk- sliktāk.
Autore tieši nenosliecas nevienā pozīcijā, nepārmet un nenosoda, tikai liek pārdomāt un pārvērtēt to, kā ir patiesībā - gan labo un cēlo, gan slikto un peļamo. Vai tas ir mūsu ceļš, ko mēs ejam? Vai ar to mēs esam mierā? Un, ja mēs gribam ko mainīt, ar kādiem līdzekļiem un kā? Vai no tā neviens necietīs?
Darbā tiek aktualizēts atšķirīgu kultūru mijiedarbības jautājums - cik gatavi mēs esam atvērties nezināmajam, tik svešādajam, kas ienāk mūsu kultūrā un sabiedrībā (svešzemniekiem), to pieņemot kā citādo un nenosodot, un cik viņi (imigranti) ir gatavi atvērties videi, kurā atrodas, un cilvēkiem (sniegbaltīšmeitenēm, sniegbaltīšzēniem..), iepazīt tos un izjust cieņu pret tiem? Vai mēs visi neuzspiežam savu patiesību kā vienu iespējamo un pareizo?
Kāpēc balkons? Man liekas, ka tādēļ, ka tas kā savdabīgs artefakts pauž abu kultūru atšķirības, tas ir kā robežšķautne starp iekšējo drošo vidi un ārējo haotisko vidi, tas ir arī somāļu jaunietes psiholoģiskās telpas atainojums un vieta, no kuras nokrītot, viņa zaudē kustības spējas un dzīvības garu... Pret straumi nav viegli peldēt... Ģimene un sīkstās tradīcijas uzvar, visam nostājoties šķietami savās vietās!
P.S. Tekstu iesaku lasīt gan kultūru iepazīšanas nolūkos, gan jauniešu iekšējās pasaules atklāsmei, gan arī mākslinieciskās izveides dēļ.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru