Nelasu visu, vien to, kas piesaista uzmanību ar kaut ko, reizēm pilnīgi neizskaidrojamu. Domāju par to, kas tiek izlaists caur sevi, jebšu par to, kas noteiktā laiktelpā šķitis būtisks vai attiecināms uz savu pieredzi, sajūtām un domām. Rakstu par to, kam atliek laiks, kam gribas veltīt sevi nedaudz ilgāk, kam vārdi ir pašsaprotami.
svētdiena, 2013. gada 10. novembris
Mūsdienu didaktika
Nemāciet man apmest trīskāršo kūleni uz sapņu izausta kabatlakatiņa akmens šūpolēs! Man tas pašai brīnumaini lieliski un neticami viegli sanāk! Labāk parādiet, kā izlīst caur adatas aci, nepieskaroties tukšumam un nepierodot pie Starp!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru