Krysts pi krysta
Krysts pi krysta
Vysa zeme krystūs systa…
Krysts pi krysta
Vysa zeme krystūs systa…
Jauka dziesmas teksta vizualizācija un atainošana mūzikā. Filozofiski
rosinošs sākums, kas tālāk veiksmīgi tiek attīstīts, izmantojot neviennozīmīgi
vērtējamās krāsas – balto un melno (dzīvību un nāvi; debesis un zemi; vīrišķo-sievišķo…), dziesmas ideju atklājošas detaļas (bērzus, krustus, dūmaku, garus,
ezeru), oriģinālas skatapunktu maiņas, ainu tempa paātrinājumu, vai tieši
pretēji, palēlinājumu. Varbūt līdz galam neuzrunā motorzāģis un tā izmantojums,
sevišķi zinot, ka teksta pamatā ir tautasdziesma. Savukārt simboliski spēcīga ir šī krustu
izveide (pats process) no bērziem un beigu aina ar jau izvietotiem krustiem.
Varbūt vajadzēja arī atainot to iestiprināšanu zemē?! Bet varbūt tas atkal
nozīmētu, ka tiem ir kāds pamats, bet varbūt šī Pamata nemaz nav…
Pati dziesma… Idejiski piesātināta… Centrālais tēls – krysts – uztverams
gan kā neverbāla norāde cilvēka ķermeniskās dzīves beigām, gan kā realitāšu
(pasauļu) robežšķautne, gan kā slogs cilvēka sirdsapziņai, gan arī kā mūsdienu
Cilvēks, kas, vēl dzīvs esot, zaudējis „bērzu sulu” – patiesumu, cilvēcību,
savu iekšējo būtību… Cilvēks kā krusts sev, krusts citiem, krustā cilvēks,
cilvēks krustā… Bet visapkārt krusti…
Sk. http://www.draugiem.lv/user/15379/gallery/?pg=4#/user/15379/gallery/?pid=234451963
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru