"Gorā" noskatīto rokoperu "Lāčplēsis", par spīti kritikām un neglaimošajām recenzijām, tomēr vērtēju kā baudāmu mākslas darbu, kuru skatīties un klausīties nebija garlaicīgi, bet kurā pavisam nedaudz pietrūka emocionālā dziļuma un, hmm.., idejiskā brieduma. Kopējo vēstījumu gribējās uztvert kaut kā īpašāk, varbūt vienlaikus arī personīgāk... Stāsts tomēr ir par mums visiem kopā un par katru atsevišķi...
No izveides aspekta raugoties, man šķita, ka beigas bija tādas nedaudz norautas un nepārdomātas. Nē, viss jau tika pateikts, bet gribējās laikam sadzirdēt jaunas, 21.gadsimta pieredzē balstītas atziņas, kādu mūsdienu niansi, iekausētu nākamības redzējumā...
Toties bija uzmanību piesaistoši horeogrāfijas elementi, tīkamas atsevišķu dalībnieku balsis, ekspresija un kustību vitalitāte. Simpātiski šķita telpas aizpildījuma paņēmieni visas izrādes laikā.
Galvenā varoņa - "Lāčplēša" - tēlojums 2. daļā bija salīdzinoši pārliecinošāks, savukārt Laimdotas tēls, manuprāt, pilnībā netika "iznests" vai ne līdz galam. Un, jā, ļauno spēku reprezentējums bija iespaidīgāks. Vai var pieņemt, ka apziņā nospiesto negatīvo enerģiju izpaust uz āru vārdos, mīmikā un ķermeņa kustībās ir vieglāk nekā labo?
Un, ja tā, vai mēs varam to attiecināt arī uz realitāti, ne tikai izspēlētām ainām uz skatuves?!
Iesaku noskatīties visiem - 2013. gada rokopera "Lāčplēsis" ir jauns izpildījums ar jauniem cilvēkiem un jaunām idejām! Pieņemam to!
No izveides aspekta raugoties, man šķita, ka beigas bija tādas nedaudz norautas un nepārdomātas. Nē, viss jau tika pateikts, bet gribējās laikam sadzirdēt jaunas, 21.gadsimta pieredzē balstītas atziņas, kādu mūsdienu niansi, iekausētu nākamības redzējumā...
Toties bija uzmanību piesaistoši horeogrāfijas elementi, tīkamas atsevišķu dalībnieku balsis, ekspresija un kustību vitalitāte. Simpātiski šķita telpas aizpildījuma paņēmieni visas izrādes laikā.
Galvenā varoņa - "Lāčplēša" - tēlojums 2. daļā bija salīdzinoši pārliecinošāks, savukārt Laimdotas tēls, manuprāt, pilnībā netika "iznests" vai ne līdz galam. Un, jā, ļauno spēku reprezentējums bija iespaidīgāks. Vai var pieņemt, ka apziņā nospiesto negatīvo enerģiju izpaust uz āru vārdos, mīmikā un ķermeņa kustībās ir vieglāk nekā labo?
Un, ja tā, vai mēs varam to attiecināt arī uz realitāti, ne tikai izspēlētām ainām uz skatuves?!
Iesaku noskatīties visiem - 2013. gada rokopera "Lāčplēsis" ir jauns izpildījums ar jauniem cilvēkiem un jaunām idejām! Pieņemam to!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru