pirmdiena, 2016. gada 17. oktobris

Up-down-up-down. Slow movement with deeply red drops on the eyelashes. Gals, pie kura Kādu pagaidīt.

1. Anathema - "A sort of homecoming" (concert HD).
2. Valts Ernštreits - "Dark energy" (2014).
3. Upeņu balzams miniatūrā Drakulas glāzītē. 

Rudenīgi jutīgais un nesaudzīgais urbānisms ar Savpatā un pasaulei Attālinātā paralēlēm sajūtās, skatienos, domās, darbos un notiekošā tvērienos. Te un tagad būt un te un tagad nebūt. Palaist garām, palaist prom. Viņu. Ceļus. Brīžus un Mūžības. arī Sevi mirklīgi... Ko zaudēt, ko notvert un ļauties notverties nenodošajā un pretrunu savijošā mīlniecē - tumsā. Uz uzticošu gaismu. 
Tas dzīvīgais spēks betona blokos, starp sprakstošiem metāliem. Tas iekšā, kas reizumis laužas izlausties no ikdienības lēnām un saudzīgi, nogaidot pilnmūzu tajā augšup esošajā skaidrumā. 
un Tas raupji apdrāztais dzīvoka gabaliņš mehānisku zobratiņu un globālu tehnoloģiju apskautā penālī. Tas, kas tomēr paliek pasīvi nomaļus, noraugās atkārtojumos. Pukstoši Kustīgs. Vērojošs. Kampjoši sargājošs. Sevis un vēl kāda... 

Varbūt tas pieteiktais Tumšais ļauj tomēr paglābties un izdzīvot, pārdzīvot Sevi. un Kādu.  spītīgi saltā rudenī. tumsnīgā ūdenī. varbūt pat jūrā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru