Pēc nedēļu gara dažādās
krāsās izrotātu pasākumu cikla 19. jūlijā Ančupānu kartodromā notika
Rēzeknes novada svētku noslēguma pasākums – novada dižošanās – ar plašu un
daudzveidīgu piedāvājumu klāstu. Tas nedaudz atgādināja brīnišķīgu vasaras
pilnbrieda ziedu pušķi, kas mēģināts iedabūt vāzē, kas ir nedaudz par mazu.
Ziedu klāsts ir plašs un viss bezgala jauki smaržo, veidojot neatvairāmu un
idillisku aromātu kompozīciju. Taču, tā kā to nebrīves laiks ir mirklīgs, katra
ziedu unikalitāti atsevišķi līdz galam neizdodas notvert un izbaudīt.
Pasākumā varēja
uzspēlēt strītbolu, patrakot bērniem līdzi piepūšamajās atrakcijās vai pavērot
citu sportisko azartu, nedaudz vēlāk – izstaigāt pagastu nojumju aleju, vērojot
brīvdabas ekspozīcijas (ziedu, gleznu, māla trauku un rokdarbu) un radošās
performances, iejūtoties citā laikā un sasveicinoties ar vēsturiskajiem un
mitoloģiskajiem tēliem, arī izgaršojot tradicionālos ēdienus un dzērienus (sieru,
maizi, medu, alu, šmakovku). Vēl
pēcpusdienā bija iespēja izbaudīt profesionālo atzinību guvušo koru, vokālo
grupu un ansambļu, tāpat arī vietējo un ārvalstu viesu folkloras kolektīvu
sniegumu. Savukārt brīnišķīgi siltajā vakarā ikviens varēja izvēlēties sev
tīkamākos mūzikas stilus, mūziķus vai grupas, lai dzirdētu jau sen zināmas un
pavisam jaunas dziesmas un lai no sirds izdejotos.
Visa tiešām bija daudz!
Nesteidzīgā solī ar laisku gulšņāšanu uz līdzpaņemtās segas vai pārlieku ilgu
čalošanu nemaz nebija iespējams aptvert visu kultūras programmu. Īpaši tas ir
attiecināms uz velīnā vakara muzikālo daļu, kad vajadzēja pārvērsties par
zibenīgo stratēģi ar skrupulozu rīcības plānu, cenšoties izbaudīt visu
interesanto uz abām skatuvēm. Cita lieta, ja pasākums ir fons citām
aktivitātēm, piemēram, tērzēšanai ar draugiem, vecmeitu ballītes svinēšanai,
kārtējā alus kausa cilāšanai utt. Lai kā tur arī nebūtu, katram ir tiesības
atpūsties tā, kā labpatīk un kā sanāk. Tomēr rodas pārdomas, vai nebūtu
lietderīgāk noslēguma pasākumu rīkot divas dienas vai vismaz sākt agrāk, lai it
visam pienācīgi pietiktu laika un uzmanības?
Taču man tās bija
brīnumjauki pavadītas deviņas stundas, kuras pagāja nemanot gan pasīvi
ļaujoties notikumu pašplūsmai, gan aktīvi iesaistoties pasākuma līdzradīšanā.
Pozitīvi vērtēju interesantās pagastu prezentācijas, tās tiešām bija kā mazi
Lielie stāsti par cilvēkiem, lietām un vietām. Pārvarot latviešiem brīžiem tik
raksturīgo pieticību un kautrumu, braši un ne bez iemesla dižojās visi 25
pagasti, rādot to, kas katrā vietā ir atšķirīgs un unikāls, bet vienlaikus arī
uzsverot šīs dažādības vienotību. Dzīvā mozaīka, kas nerimstošā kustībā mainās
krāsās, smaržās un attēlos, bet saglabā izveides materiālu – sirds siltumu,
darbu un piederības sajūtu mājām.
Informācijas, dažādu
sajūtu, smaržu un garšu piepildīto pastaigu pa novada pagastiem nomainīja
gaisīgs viedums koncertā „Dziedam un dejojam savam novadam”, kurā ik mūzikas
skaņa, izdziedātais vārds un dejas solis radīja neaprakstāmi brīnišķas mentālās
tirpas, liekot uz brīdi sajusties kā irreālās laiktelpas piederīgajai. Savukārt pēc nelielas atelpas, vakara un nakts
koncertā uz abām skatuvēm skanēja citādāki ritmi un daudz laicīgākas noskaņas,
arvien vairāk kāpinot apmeklētāju emocionālo ekspresiju.
Rokenrola
cienītājus iepriecināja atraktīvā instrumentālā grupa „Big
Al & The Jokers” ar teatrālo solistu Algirdu Šuminsku, 80. gadu
popmūzikas fanus – „Bad Boys Blue” ar hīta „You’re a Woman” dubultporciju,
kantrī mūzikas piekritējus – latviešu grupa „Klaidonis”. Rokmūzikas mīļiem bija
iespēja baudīt Ivo Fomina, grupu „Bez PVN” un „Dabasu durovys” priekšnesumu.
Jāpiebilst, ka abas latgaliešu rokmūzikas grupas demonstrēja jaunus un
interesantus muzikālos eksperimentus no topošajiem albumiem. Jaunu muzikālo
materiālu ar latgaliešu dzejnieces Annas Rancānes vārdiem prezentēja grupa
„Sovvaļnīks”, arvien vairāk par savu izteiksmes veidu izvēloties smagā metāla
žanru.
Īpaši vēlētos izcelt
atsevišķu mākslinieku sniegumu koncertā, vispirms – pārliecinošo un enerģētiski
uzkausēto folkmetāla grupas „Green novice” uzstāšanos, kas bija grupas
visiespaidīgākais koncerts no iepriekš piedzīvotajiem. Klausītāju sajūsmu un
ovācijas pamatoti izpelnījās Olgu Rajecka ar savu pozitīvismu un tautā
populārajām, līdzi dziedamajām dziesmām. Savukārt „Dzelzs vilka jauno Jāņu orķestris”
ar muzikāliem efektiem un dziesmu tekstiem gaisā aktivizēja vasaras naktīm
piestāvošo nedaudz neķītro un pagānisko noskaņu.
Par spīti zibens švīkām
debesīs un pāris kautrīgām lietus lāsēm, elektrības īslaicīgam zudumam un
neveiklām nebūšanām ar fonogrammu, izmētātām plastmasas glāzēm un pudelēm,
dažu cilvēku trakumam un pat pēdējā autobusa reisa savlaicīgumam, pasākums
tiešām bija vasarīgi piesātināts un pozitīvi dzīvs!
Pašās beigās noteikti jāuzsver, ka Rēzeknes novads var
dižoties ar bagātu kultūrvēsturi un tradīcijām, entuziastiskiem cilvēkiem un
viņu sasniegumiem dažādās dzīves jomās. Dižošanos ar savējiem apliecināja arī
pasākuma laikā plīvojošais novada un Latgales karogs.
Par pasākumu vēl arī te:
http://rezeknesnovads.lv/rezeknes-novada-dienas-aizvaditas-krasni/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru