Raibīs Suņs „Pyrma syltī”, 2011.

 Autora pirmā īsprozas krājuma tekstulēni, lai gan mazliet bērnišķīgi dullojas, niķojas un nepadodas garlaicībai, noteikti nav slīcināmi vai norokami kaķulēni (kā tas notiek stāstā „Bļadzkys sleicinuošona”), bet ir ievērības cienīgi un aplūkojami virsraksta poētikas kontekstā.

Divpadsmit dažāda izmēra teksta gabaliņi kā pusjēlas olas, apceptas uz skārienjūtīgas plīts virsmas tik no vienas puses elektrības taupīšanai un kulinārajai modei par smalku izpatikšanu. Laikmetam līdzi jātur! Citu citam cieši piekļaujot un spuraino egoismu un narcismu apspiežot, tie ir aplieti ar mērķtiecīgi un pilnīgi nejauši sagrābstītu ikdienas situāciju, personāžu un izjūtu majonēzi pabiezā kārtā šķietami ideālā veseluma un vienlaikus sadrumstalojuma demonstrējumam. Pa virsu kā siers ir pabārstīts tiešums un naturālistiska objektivitāte lietas nopietnībai un patiesam godīgumam, tāpat arī cilvēcisko vājību, neveiklu gadījumu, problēmu vai pat neveiksmju notušēšanai. Vienpus pieglaudies nenoplacis un mazdrusciņ bravūrīgi pašpārliecināts pozitīvisms kā gandrīz pilnīgi nogatavojies tomāts, otrpus plakanas gurķu šķēlītes – koķeti vilinoša ironija (vietumis pat mazsālīts sarkasms) un pašironija ar augstu saslietām mākslīgajām diļļu skropstām. Tepat arī saulespuķu eļļā apcepta ķieģelīša riciņa – erotika, līdzīgā guašas krāsu piesūcinātās otas brīvajiem vilcieniem uz putekļainas bloknota lapas, kas nebūt nešņurkst pēc pliekanības. Sāls un pipari – leksikas krikumi: kāds anglicisms un rusicisms, barbarisms un žargonisms, citvalodas frāzes un vārdu spēles.

Garšīgi un interesanti, bez drosmīgiem mēģinājumiem pārsteigt ar sveštautu garšvielu salikumiem un bez visgudriem centieniem ko ietekmēt, pārveidot vai, mīunžē, vēl nosodīt. Katra paša ziņā – pasmaidīt, nobubināt zem deguna kādu skarbāku vārdu vai atzīties piedzīvotā atpazīstamībā. 

Labu apetīti!

 

(..) vēļ daži centimetri i nakauneiba uorā. A sīviški tod puormat, ka veirīši tik par seksu viņ dūmoj. (29.)

Dažreiz tai i saīt, ka puosokys puorsaceļ iz dzeivi, a dažreiz dzeive iz puosokom. (118.)