A.
Bērnišķīgi centīgā rokrakstā iniciāļi, aiz tiem raibam olim līdzīgs punkts.
Iebildums: te komatam jābūt vai vismaz vēl diviem punktiem līdzās! Turpinājuma
iespējamība un paredzamība, ne iekļaujošs noslēgums un pabeigtība.
AA. Fotogrāfijā
neapstrīdami nopietns teicamnieces tēls ar kārtīgu matu sakārtojumu, baltu
apkaklīti, domīgu (pat gribētu teikt – priekšlaicīgi pieaugušas sievietes)
skatienu un nedaudz sakniebtām lūpām, un cēlu plaukstu novietojumu – vienu virs
otras.
AAA. Rozā krāsā uztriepts nosaukums, kas milimetra
milimetru paceļas virs grāmatas mīkstā papīra vāka, radot divdemensiju irreālas
sajūtas, kad pirkstu galiņi pavisam jauši to uzmanīgi, saprotoši, līdzjūtīgi
vai apbrīnā noglāsta. Trīs zārdi kā autores – garā stipras, dzīves pielietas un
mīlēt nerimstošas sievietes – dzīves cikli: pirms,
tad un pēc, sadrumstaloti un pēcāk grēcīgā pazemībā salūgti vienkopus
pašpieņemšanai un izlīgšanai. Ar Sevi. Ar Dzīvi.
Ada.., ada.. adījumu ar dažāda biezuma, krāsu un
kvalitātes dzijām, kreiso un labo valdziņu veidotām pīnēm, pārlecienu radītiem
sablīvējumiem vai, tieši otrādi, iepauzētiem tukšumiem un rakstu zīmēm.
Vietumis adījums biezs, pamatīgs un aukstumu atspēkojošs, citviet – tik plāns,
trausls un caurvēja izpluinīts, ka bail pieskarties, lai nesaplēstu vai
neievainotu. Tomēr adījums ir. Tas aplūkojams nenovēršoties, jo notiekošais
notiek. Tā vai citādi, katram ir savi melnsārtugunīgie pūķi, iekškambaros
ieslēgti, ko negribas uzmodināt.
Būtiskākā darba ideja ir parādīt, ka ar lielu
gribasspēku, sevis pārvarēšanu iekšējās cīņās, neatlaidīgu darbu un Ticību ir
iespējams atbrīvoties no iznīcinošas atkarības, garīgi un fiziski atveseļoties
un no jauna iepazīt sevi, līdzcilvēkus un pasauli. Ne mazāk svarīga ir cilvēku
uzvedību, rīcību un atšķirīgu savstarpējo attiecību modeļu atklāšana dažādās
dzīves situācijās, un mīlestība, kas ir tikpat neizskaidrojama kā pati Dzīve un
Nāve.
Darbs tiek izlasīts ātri, jo tas piesaista ne tikai ar
savu tiešo atklātību, naturālistiskajām citādo dzīves šķautņu atainojumiem un sievietes
tēla psiholoģisko (iekšējo pārdzīvojumu, laika gaitā mainīgo pašidentifikāciju,
laiktelpas meklējumu) tēlojumu, bet arī ar teksta māksliniecisko izveidi:
1) trīsdaļīgumu (1. daļa par atkarību no
narkotikām, tās izveidošanos un sekām, vērtību un morāles pakāpenisku zaudēšanu;
2. – par atkal atgriešanos dzīvē, Krusta skolu, nejauši atsauktām atmiņām,
tikšanos ar draugiem un radiniekiem, pašrealizāciju reliģijā, literatūrā un
mākslā; 3. daļa – par mīlestību, tās meklējumiem un noliegumiem);
2) atšķirīga skaita tekstuālajiem fragmentiem
katrā nodaļā, kas savā starpā tieši nav saistīti, līdz ar to ir lasāmi lasītāja
paša izvēlētā secībā, dažus pat teorētiski (praktiski neiesaku) var izlaist;
3) žanru (īsziņas, vēstules, dienasgrāmatas) saspēli;
4) lakonisko valodu, kurā atrodamas dzīves
izžņaugtas atziņas, trāpīgi salīdzinājumi un epiteti, arī autores izteiksmes
veidam raksturīgā teikumu sadalīšana jebšu parcelācija.
- Ir tik labi gaidīt, piemēram, tikai līdz vakaram, nevis mūžīgi. (113.)
- Mīlestība ir tad, kad vairs negrib savu. Kārtību, māju, savas pulētās mēbeles. (109.)
- Varbūt zvaigznes debesis piekņopējušas, lai visa godība nenoļūk. (78.)
- Cilvēki reizēm izmet labas lietas, bet gadās, ka patur ko nevajag. (67.)
- Pa vienu ielu var iet vairākas stundas un varbūt pat gadus. (8.)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru