
Iesākot lasīt darbu, nepārliecinoši šķita dialogi starp Kaisu un viņas māti - tādi lavierīgi starp dabiski spontāniem un neveikli samocītiem un neīstiem. Tālāk, vai nu es apradu vai tie kļuva mazāk dadžaini. Vēstījuma izveides sakarā vēl var piebilst detalizētos tēlu portretējumus, kas veikli vizualizē katru tēlu, jo īpaši darbā atainotās sievietes. Tāpat jāpiebilst, ka bez šī ārējā izskata izcēluma, vienlīdz veiksmīgi ir parādīts sievietes (Kaisu) un vīrieša (Erna) emocionālais stāvoklis (to atšķirības) un rakstura iezīmes. Te gan uzreiz jāuzsver, ka to atklāsmē varen brangi ir izmantota groteska; hiperbolizēts tiek Kaisu spēks un Erna bezspēks, vietumis pat gļēvulība, Kaisu racionālisms un Erna emocionalitāte.. Tāda kā sociālo lomu spēle - sieviete tiek pielīdzināta vīrietim (stiprajam, drošajam, praktiskajam - devējam) un vīrietis - sievietei (vājajai, jūtīgajai, uzmanīgajai - ņēmējai).
Kas tad ir tās problēmas, kas nomāc centrālos tēlus?
Ernu - nepatstāvība, bailes no mātes, līdz ar to arī iztapšana, nespēja atteikt naudu un darba palīdzību (arī māsai un viņas meitai), bet arī mātes idealizēšana, mazais augums un tievums, vārgulība, naudas trūkums..
Kaisu - miesas druknums, vīrišķīgais spēks, sirdsapziņas pārmetumi par dvīņumāsas un skolasbiedra nāvi, neauglība, neiejušanās vīra ģimenē (ārpusnieces sindroms), pat naids pret Erna radiniecēm..
Neskatoties uz iepriekš minētajām katra atsevišķajām problēmām, abi savstarpējā uzticībā kopā ir spējuši nodzīvot 30 gadus, pa vidu gan strīdoties, spītējot, pazemojot un lejot pār otru vairāk vai mazāk pamatotu pārmetumu lietu, pat sakaujoties, gan vienam otru ar vislielāko gādību aprūpējot un atbalstot (pēc tuvinieku nāvēm, pēc smagām darba dienām). Abu atzīšanās - atsevišķi viņi nevar. Tad jāmirst..
Grūti būt vīrietim ar mazu augumu, - Erns saka.
Lielai un resnai sievietei arī nav nekāda saldā dzīve, - Kaisu smejas. (71.)
Tāda dzīve ir vislabākā, Kaisu domā. Kopā darbošanās. (69.)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru