Sestdienas rīta kafiju šorīt papildina TV raidījums "LNT brokastis" ar dažādiem sižetiem par Latgali, filmētiem tuvāk un tālāk no Rēzeknes. Tas ir iemesls, kādēļ kanāls netiek pārslēgts vai izslēgts pavisam.
Lai gan liekas, ka pārnovadi nu jau ir pieņēmuši faktu, ka Latgale ir savpatīgi vienreizēja vieta ar brīnišķīgiem dabas skatiem, kas atrodas tanī pašā valstī, kur galvaspilsēta, ar lielu piesardzību (dažubrīd izbrīnu) un drošās zonas ieturēšanu tiek kultivētas klišejiskas frāzes un pilnīgi nevietā iesīkstējuši stereotipi. Tas nedaudz sadusmo vai arī liek pat nedaudz ķecerīgi pasmaidīt par atsevišķu cilvēku aprobežotību vai nevēlmi iepazīt pa Īstam. Bez kaut kādiem Starp ziņojumiem. Bet varbūt tā ir tāda nostādne - nemitīgi parādīt Latgali kā ko pilnīgi Citādo - pirmatnīgiem džungļiem līdzīgo, kas ik pa laikam pārsteidz ar kaut ko pilnīgi unikālu, kas iekabina dažu labu "pilsētnieku "pareizajā" Latvijā paveikto"?!
Kas šoreiz ir šādu pārdomu pamatā? Tas, ka, pirmkārt, vairākkārt tiek atkārtots un izcelts Latgales un latgaliešu vārds kā eifēmisms kaut kam mistiskam, otrkārt, tiek pilnīgi nevietā akcentēta Lauku esība, piemēram, ka pāris km no Rēzeknes nav ne mobilo sakaru tīklu, ne interneta (badāc - vēl tālāk, pat mežos nav problēmu!), kur nu vēl labieriecību, kur civilizēti izmazgāt matus. Treškārt, lai noskaidrotu stila tendences Rēzeknē un lai izspēlētu pārģērbšanās uzdevumu, filmēšanas komanda dodas uz lietoto apģērbu veikalu. :( Ko, patiešām?! Tas nav joks??
Bet interesanti bija noskatīties sižetus par viesošanos zirgu sētā "Untumi" (tas nekas, ka vieta tiek norādīta - tuvu Rāznas ezeram :)) un cēlo zirdziņu ar vārdu Dolārs, maizes muzejā Aglonā un pie harizmātiskā keramiķa Aivara Ušpeļa ar uztetovētu Pūces saktu uz kreisā pleca.
Tā nu pagāja rīta cēliens, bet tagad pamazām jādodas ceļā - uz dvēseliski tuvu un siltuma piesūcinātu Satikšanos!
Lai gan liekas, ka pārnovadi nu jau ir pieņēmuši faktu, ka Latgale ir savpatīgi vienreizēja vieta ar brīnišķīgiem dabas skatiem, kas atrodas tanī pašā valstī, kur galvaspilsēta, ar lielu piesardzību (dažubrīd izbrīnu) un drošās zonas ieturēšanu tiek kultivētas klišejiskas frāzes un pilnīgi nevietā iesīkstējuši stereotipi. Tas nedaudz sadusmo vai arī liek pat nedaudz ķecerīgi pasmaidīt par atsevišķu cilvēku aprobežotību vai nevēlmi iepazīt pa Īstam. Bez kaut kādiem Starp ziņojumiem. Bet varbūt tā ir tāda nostādne - nemitīgi parādīt Latgali kā ko pilnīgi Citādo - pirmatnīgiem džungļiem līdzīgo, kas ik pa laikam pārsteidz ar kaut ko pilnīgi unikālu, kas iekabina dažu labu "pilsētnieku "pareizajā" Latvijā paveikto"?!
Kas šoreiz ir šādu pārdomu pamatā? Tas, ka, pirmkārt, vairākkārt tiek atkārtots un izcelts Latgales un latgaliešu vārds kā eifēmisms kaut kam mistiskam, otrkārt, tiek pilnīgi nevietā akcentēta Lauku esība, piemēram, ka pāris km no Rēzeknes nav ne mobilo sakaru tīklu, ne interneta (badāc - vēl tālāk, pat mežos nav problēmu!), kur nu vēl labieriecību, kur civilizēti izmazgāt matus. Treškārt, lai noskaidrotu stila tendences Rēzeknē un lai izspēlētu pārģērbšanās uzdevumu, filmēšanas komanda dodas uz lietoto apģērbu veikalu. :( Ko, patiešām?! Tas nav joks??
Bet interesanti bija noskatīties sižetus par viesošanos zirgu sētā "Untumi" (tas nekas, ka vieta tiek norādīta - tuvu Rāznas ezeram :)) un cēlo zirdziņu ar vārdu Dolārs, maizes muzejā Aglonā un pie harizmātiskā keramiķa Aivara Ušpeļa ar uztetovētu Pūces saktu uz kreisā pleca.
Tā nu pagāja rīta cēliens, bet tagad pamazām jādodas ceļā - uz dvēseliski tuvu un siltuma piesūcinātu Satikšanos!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru