Vietas sajūta un
laika izjūta tik pilnīgā,
intensīvā pakāpē - vai
tas nav tas, ko mēs
saucam par māju sa-
jūtu? Un tas ir pilnīgi
dabiski, ka šī sajūta ir
mūsos, jo mēs esam
mājās - savās mājās.
Mājās, no kurām iziet
pasaulē un piedalīties
pasaulē.
Māris Čaklais, 15.lpp.
P.S. Ir tik labi āboļsulot, tējot un kafijot kopā ar savējām! :* Un runāt, runāt, runāt..., smieties... pasmieties... pārsmieties.
P.S.S. Vakara pusnoslēgumā - Skonai Rēzeknes novada domē. Jauki un izjusti ar dvēselisku mūziku un dažām labām un pat nedaudz filozofiskām atziņām tekstos.
Tik žēl, ka viss priekšnesums nebija izbaudāms priekšā sēdošo skatītāju dēļ.
P.S.S.S. Vakara noslēgumā komēdija (žanriski nodēvētā, saturiski - so/so) un spīta/ aizvainojuma kulminācija... Manuprāt, pamatota... Bet rīts gudrāks par vakaru.
Prozit! Vai tad ne piena pusglāze nepalīdz pievilināt miegu? :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru