Var jau arī šādi. Ierasti atklātā Noklusējumā. Tāpat kā parasti. Kā ierasts. Pašspietiekamā un pašpieņemtā pašsludinājumā. Bez izņēmumiem. Ar lielo sākumburtu. Iespaida atstāšanai.
... un var jau arī ne šādi...
Knoķītis nošķetina pāris rutuļus biezā, audumam līdzīgā papīra ar tik tikko samanāmiem švīkājumiem, ko kāds ir atstājis par tuvības zīmi... Vietumis no cītīgas un bezgala rūpīgas dzēšanas palikusi vien plāna drāniņa ar sīkiem caurumiņiem. Pateikts ir nepateiktajā. Varbūt tāda jau ir tā Mīlestība, kurā mājo caurvējš... Var jau būt, ka vaina ir vien atvērtajā logā, pa kuru ieplūst patiesība kā neķītra un nelūgta viešņa. Taču tikpat labi tā varēja būt vien šķietamība kā sīpolmiza, palikta zem nepraša mikroskopa.
Mazliet nevīžīgi pārskatījis un ar mantojumā iegūto nazīti izgriezis vienāda lieluma kvadrātiņus, aplīšus un trīsstūrīšus, viņš pilnīgā klusumā ieliek jaunieguvumus krekla kabatā, it kā novērtējot, it kā aiz cieņas pret rakstītāju.
Bet!!! Nevar jau paturēt visu kabatā, prātā un kur nu vēl sirdī...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru