ceturtdiena, 2014. gada 13. februāris

Viens dzejolis no "Viens dzejolis 2013"

Ievadam:

Jau mazliet nobružātā, īsto laiku un papildus naudiņu gaidošā dāvanas karte šodien minisomiņā sāka nemierā dīdīties un pārtapt par gana neizturami smagu nastu. Nekas cits neatlika, kā vien doties iekšā tekstu Bābeles tornī, pārlūkot grāmatu krāvumus un izvēlēties Īstos tekstus. Pavisam piecus. 

Bet. Man pašreiz ir tāds nozīmīgs virsuzdevums, līdz ar to zinātniskie raksti svešās mēlēs ir visbiežāk lasītā literatūra.. Nu lai man piedod divas iesāktās grāmatas plauktā un arī tikko iepirktie dārgumi! :( Jāpagaida! Mana šī brīža literatūra (nezinātniskā) ir īsie žanri, tādi daudz laika neprasoši.

Tad nu tā:

"Viens dzejolis. 2013." - 78 autoru viena dzejoļa krājums, ko sastādījis A. Eipurs, kas piedāvā arī ne-garu un saistošu ievadu. 
Sasmējos par savu vēlmi ietaupīt laiku; daži literāti maksimāli izmantojuši iespēju publicēt vienu dzejoli, :) prozaiski aizņemot daudz telpas pelēkbaltās, smalksmalku skabargu lapelītēs.

Kopainu nevaru sniegt, jo neesmu izlasījusi visu krājumu, vēl ne; patiesību sakot, sākotnēji gribēju nocitēt tikai vienu dzejoli no šī izdevuma. Sanāca vairāk:

pēcplūdu 
straumē kas aizskalo
visu nulles pēc nulles Nāku uz
peldi Burti izplešas
kā vēnas

viens
kā dzīvs dzelksnis mūžības
papēdi dzeru Iepretim vientuļš pārītis
darbdienas vakarā
dejo tango

vilks iekaucas
sieviete atskatās

ir tikai viens
solis Tas ko es
speru

Edvīns Raups, 17. lpp.


Virs tūkstošgadīgā imperatora
Izlejas lietussargu pagoda

Zibens sasper kokus alejā
Viens pēc otra

Vēlāk uz pārogļotajiem zariem
Nolaižas putns

Un no viņa krūtīm izlaižas
Pērkona dārdi

Ronalds Briedis, 26. lpp.


kad Nāve atnāks
manu degunu
kā zīmuļgalu uzasināt

vēl domās uzrakstīšu - 

sildījos pie taviem ceļgaliem

kad izmetušies gulējām mēs
mākoņu un dubļu pozā

un zemes sniegu
triecām debesīs

Liāna Langa, 33. lpp.


SPININGS IR DZEJOLIS

Aivars man visu laiku prasa dzejoli.
Es viņam iedevu spininga kātu
Shimano CATANA CX un 
spoli Shimano VANQUISH F
Aivars saka, ka tas nav dzejolis.
Es saku, ka spinings ir labāks par dzejoli.
Paskaties, kādas metaforiskas līdakas
esmu izvilcis 2013. gadā!
Arī viens sirreālistisks asaris trāpījies Tartu.
Asaris man atzinās, ka
1994. gadā Mētras upē saticis
Ilmaru Lābānu, kas peldēdamies
skatījis sound poetry dzejoļus.
Īpaši šo: Visi romieši romā uz Romu...
Aprunājušies par Robēru Desnosu
un franču sirreālistisko dzeju.

Zivis tiešām runā.
Turklāt Tartu dialektā.

Guntars Godiņš, 50. lpp.

svešatnē iemērkti
mežu gali
slīd saule rietā
mauj veļu govis

mauj veļu govis
drīz saule spīdēs
ar kreiso pusi 
tad saredzēsim

Jānis Rokpelnis, 107. lpp.


MĀSĀM

neskumstiet, mīļās,
arī mēs drīz vien būsim
tās plastiskās večiņas liftā
un mūsu ķermeņus deformēs
koka vai plastmasas kūjas.
tagad lecam, 
kāpnēs neatskatoties,
vai viņas aizkūņojas
līdz savam slēpnim.

mūsu plauktos vēl cerīgi skumst
kādas cigaretes nenoskārsti
romantiskajam rītam,
kad viņi,
mūsu novecot sākušie prinči,
beidzot padosies
mūsu grumboties sākušajam
šarmam.

neskumstiet, mīļās,
arī mūs laiks sameklēs
tāpat kā viņas
kaut kur tepat, 
trepēs.

Iveta Ratinīka, 100. lpp.


NOBELS & DIEVS

Par Lielo Sprādzienu Dievs nesaņēma
ne Nobeli ne citu vērā ņemamu balvu
jo vēl nav īsti zināms vai tas viņa darbs vai cita.

Par dinamītu Nobels balvu nesaņēma
jo dinamīta izpausmes uzskatāmas par
samērā neveiksmīgu lielā sprādiena plaģiātu

Tādēļ Alfreds N iedibināja balvu sev par godu
lai pierādītu
ka cilvēka progresam pirmā vieta Mamons nevis Dievs

Daudz solītās Dieva balvas nav redzējis neviens
bet Nobels tiek piešķirts katru gadu

Juris Kronbergs, 87. lpp.


izrādās
sāpju slieksnis
ir bīdāms

ka ķeblis vai dīvāns
staipīgs
kā bikšugumija
lipīgs kā ledene

izrādas
tu skaties nāvei acīs

un tev nav ko teikt

Iveta Šimkus, 73. lpp.


PIEZĪMES FILOLOĢIJAS LEKCIJAS LAIKĀ

- vai lietība ir
nelietības antonīms?

un kā ar (tādā gadījumā)
lietvedi? nē kā ar
nelietvedi piemēram?
vai tā sauc šoferi
kas vadā neliešus?

un vēl: par vārdu nešpetns
vai sākotnēji tas bija špetns
vai nešpetns kā atvasinājums 
šim radās?
kālab no pāra
lietošanā palicis 
vien nešpetns?
vai tas ko uzrāda?
vai to ka špetno vairāk nav?
ka vairojas vien nešpetnie?
(ja atceramies to ka valoda 
starp citu īstenību
atspoguļo)

un vēl: teic kā tiek iegūts
saprāts veselais?
vai tas un aprāts prāts
ir kaut kā saistīti?

un vēl man pasaki
pie kā lai apelē?
pie pārbaudītām vērtībām?
pie vecās labās sirdsapziņas?
pie cēlām idejām kas
devalvētas tādā mērā
ka vārdā sauktas
skan kā izsmiekls?
pie kā lai apelē
lai neappelētu? -

viņš vaicāja jau gana ilgi
skatienam kā prožektora 
staram taustot pūli
veidojošo sastāvdaļu
augšgalus

Viks, 55. - 56. lpp.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru