Atminoties.. Marks Hedons "Savādais atgadījums ar suni naktī" (2002)

Pasen jau lasīta, divreiz pārlasīta grāmata par pusaudža attiecībām ar Pasauli. Citādām attiecībām. 


Zinātnisku interesi manī raisīja verbālo tekstu publiskajā telpā uztvere, to interpretācija un lietojums.

No mana raksta:

LU asoc.prof. Vitas Kalnbērziņas ieteiktā grāmata ir ne tikai baudāms mūsdienu literatūras teksts ar oriģinālām vēstījuma īpatnībām, ko var raksturot un analizēt literatūras zinātnē, bet arī interesants materiāls valodniekiem un skolotājiem, jo atklāj valodas un valodas zīmju - verbālu tekstu - uztveri un izmantošanas iespējas dažādās vidēs (savā un svešā pilsētā). Šī grāmata ataino 15 gadus veca pusaudža, kas slimo ar Aspengera sindromu, pasaules uztveri, izjūtas un emocijas, attiecības ar līdzcilvēkiem, iedzimtu talantu matemātikā un valodas zīmju nozīmi viņa darbības, rīcības un uzvedības izvēlē un realizēšanā.

            Savā pilsētā valodas zīmes zēnam rada drošības sajūtu un publiskās telpas sakārtotību un veicina pozitīvas izjūtas un pārliecību par sevi. Atšķirībā no vairums viņa vienaudžu, viņš pamana, izpēta un sarod ar jebkuru jaunu valodas zīmi. Piemēram, grafiti „Vārna” zēns ievēro jau pirmajā tā parādīšanās dienā, kas rada viņam īslaicīgu diskomfortu. Savukārt valodas zīmes svešā vidē (piem., savas pilsētas dzelzceļa stacijā, kur viņš nav bijis, Londonas metro un dzelzceļa stacijā) zēns izmanto kā orientēšanās līdzekli, izveidojot strukturētu telpas plānu. Taču valodas zīmju daudzveidība pēc kāda laika rada lingvistisku sajukumu, apvienojot dažādu valodu kodus un simbolus un veidojot jaunus vārdus un vārdu savienojumus (piem., Karsta stacija), kā arī apjukumu, jo apziņa nespēj uztvert un filtrēt daudzveidīgo vizuāli uztveramo informāciju. 

Var secināt, ka šajā brīdī lingvistisko līdzekļu izkārtojums (lingvistiskais noformējums) ir mazsvarīgs, jo tiek pazaudēta to nozīme kontekstā, atlasot tikai atsevišķu valodas vienību – konkrētajā situācijā nepieciešamo vārdu, kolokāciju un teksta (valodas zīmes) – funkcijas:

-         palīdzēt atrast nepieciešamo objektu vai galamērķi – „Dzelzceļa stacija” (163), „METRO” (200), „BEIKERLO LĪNIJA”, „LOKA LĪNIJA”, „VISDENAS MEZGLS” (201), (metro līnijas shēma), „IZEJA”, „VIRZIETIES”, „TUALETES”, „Peroni 4…9” (197);

-         iegūt informāciju par nepieciešamajām darbībām mērķa sasniegšanā – „LŪDZU, IEVADIET SUMMU!”, „SPIEDIET: BIĻETES VEIDS”, „PAŅEMIET BIĻETI UN NAUDAS ATLIKUMU” (201);

-         iegūt informāciju par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt (valodas direktīvā funkcija) – „PA ZĀLI NESTAIGĀT!” (42), „NESMĒĶĒT!” (203). Jāpiebilst, ka, pēc literārā tēla domām, šādi uzraksti netiek lingvistiski korekti izveidoti, jo nenorāda kontekstu (kur un kad ko drīkst vai nedrīkst). Tātad ar valodas zināšanām nepietiek, lai izprastu uzraksta nozīmi konkrētā situācijā. Dotajā piemērā - „PA ZĀLI NESTAIGĀT!” - informācija ir attiecināma uz vietu, kur valodas zīme izvietota, proti, tikai pa konkrēto parku.

-         iegūt informāciju par dažādām iespējām, precēm un pakalpojumiem– „Karstā šokolāde De Luxe”, „LIELISKA TĒJA”, (171)

-         sniegt kultūrvēsturiskās īpatnības. Piemēram, izkārtnē „Pelēko mūku iepirkšanās centrs” (122) sniegtā informācija nav izprotama bez kultūrvēsturiskām zināšanām, plašāka konteksta aptveršanas. Šajā gadījumā zēns zina, ka pirms veikala te iepriekš bijis klosteris, tādēļ viņam nerodas jautājums Vai veikalā var iepirkties tikai pelēkie mūki? vai arī „Vai šis veikals pieder pelēkiem mūkiem? Taču šī fakta nezinātāji var nesaprast uzņēmuma nosaukuma izvēles motīvus un kļūdaini interpretēt to.

-         brīdināt – „UZMANĪBU! SLIDENS!” (171).

Piemēri rāda valodas daudzfunkcionalitāti un to, ka spēja uztvert un izmantot valodas funkcijas ir būtisks priekšnoteikums valodas lietojumam noteiktā situācijā savām vajadzībām, konkrētam mērķim un nepieciešamībai. Šajā gadījumā atainotās valodas funkcijas (galvenokārt informatīvā un direktīvā) un valodas zīmes ir noderīgas pragmatiskiem mērķiem, lai prātā izveidotu karti, kas palīdz orientēties telpā (pilsētā), atrastu nepieciešamo galamērķi, justos ērti un komfortabli. Tātad lingvistiskā ainava psiholoģiski saistīta ar drošības sajūtu, ko sniedz uzraksti un starptautiski simboli svešā vidē, un spēju mazināt stresu. Psiholoģisks diskomforts var rasties no pārlieku uzbāzīga krāsu spilgtuma vai kontrastiem, valodas zīmju daudzuma un daudzveidības. 

Vairāk sk. http://www.lvasa.lv/lat/view_link/show/31

“Es turpināju iet uz priekšu. Tad atslējos pret mazu veikaliņu lielās telpas vidū, un tur bija rakstīts: "Viesnīcu un teātra biļešu rezervēšana. Tel. 0207402 5164". 

Es lielajā telpā apskatīju visus uzrakstus, lai redzētu, vai šī ir Londona. Un uzraksti bija šādi:

         Gardas kūkas Hītrovas lidosta Reģistrācija Jo! suši Stacijas līnijas labAuto.com. SVAIGI CEPTAS KŪKAS UN KĒKSI Peroni 9...14 Burgeri Vakara ziņas Slēgts Tualetes KAFIJA Diksons

 

Taču pēc dažām sekundēm tie izskatījās tā:

  GardaLidostaJoTualeteReģistrācijasKūkasPeroniSlēgtilabAutoBurgerSvaigiSušiVakaraDiksonsStacijasKafija”

Iesaku izlasīt neierastā tvērumam!