Šodienas atskaite

Vietas sajūta un 

laika izjūta tik pilnīgā,

intensīvā pakāpē - vai

tas nav tas, ko mēs 

saucam par māju sa-

jūtu? Un tas ir pilnīgi

dabiski, ka šī sajūta ir

mūsos, jo mēs esam 

mājās - savās mājās.

Mājās, no kurām iziet

pasaulē un piedalīties

pasaulē.

Māris Čaklais, 15.lpp.

P.S. Ir tik labi āboļsulot, tējot un kafijot kopā ar savējām! :* Un runāt, runāt, runāt..., smieties... pasmieties... pārsmieties.

P.S.S. Vakara pusnoslēgumā - Skonai Rēzeknes novada domē. Jauki un izjusti ar dvēselisku mūziku un dažām labām un pat nedaudz filozofiskām atziņām tekstos. 

Tik žēl, ka viss priekšnesums nebija izbaudāms priekšā sēdošo skatītāju dēļ. 

P.S.S.S. Vakara noslēgumā komēdija (žanriski nodēvētā, saturiski - so/so) un spīta/ aizvainojuma kulminācija... Manuprāt, pamatota... Bet rīts gudrāks par vakaru. 

Prozit! Vai tad ne piena pusglāze nepalīdz pievilināt miegu? :)

(Pār)Domājums

Var jau arī šādi. Ierasti atklātā Noklusējumā. Tāpat kā parasti. Kā ierasts. Pašspietiekamā un pašpieņemtā pašsludinājumā. Bez izņēmumiem. Ar lielo sākumburtu. Iespaida atstāšanai. 

... un var jau arī ne šādi...

Knoķītis nošķetina pāris rutuļus biezā, audumam līdzīgā papīra ar tik tikko samanāmiem švīkājumiem, ko kāds ir atstājis par tuvības zīmi... Vietumis no cītīgas un bezgala rūpīgas dzēšanas palikusi vien plāna drāniņa ar sīkiem caurumiņiem. Pateikts ir nepateiktajā. Varbūt tāda jau ir tā Mīlestība, kurā mājo caurvējš... Var jau būt, ka vaina ir vien atvērtajā logā, pa kuru ieplūst patiesība kā neķītra un nelūgta viešņa. Taču tikpat labi tā varēja būt vien šķietamība kā sīpolmiza, palikta zem nepraša mikroskopa.

Mazliet nevīžīgi pārskatījis un ar mantojumā iegūto nazīti izgriezis vienāda lieluma kvadrātiņus, aplīšus un trīsstūrīšus, viņš pilnīgā klusumā ieliek jaunieguvumus krekla kabatā, it kā novērtējot, it kā aiz cieņas pret rakstītāju. 

Bet!!! Nevar jau paturēt visu kabatā, prātā un kur nu vēl sirdī... 

Č. Simičs "Nav gala pasaulei", 2013

Es spēlēju vismazākajos teātros


Pekles grants graudiņi
Uz palodzes
Aplenkuši vientuļu Baltmaizes drupatu.        
24.lpp.



Mana slepenā identitāte ir


Istaba ir tukša,
Un logs ir vaļā                           

84.lpp.


***


Ai, lielais Teorijas Dievs, viņš ir tikai zīmuļa stumbenis,
apgrauzts stumbenis ar nodilušu dzēšgumiju garum gara
kricelējuma galā.            

74.lpp.


***

Mēs bijām tik nabadzīgi, ka man vajadzēja gulēt peļu

slazdā ēsmas vietā. Gulēdams pagrabā viens pats, varēju

dzirdēt, kā viņi augšā staigā, grozās savās gultās no

vieniem sāniem uz otriem. "Šīs ir tumšās un ļaunās dienas,"

sacīja pele, skrubinādama manu ausi. Pagāja gadi. Manai

mātei bija kaķādas apkakle, un viņa to glaudīja tik ilgi,

kamēr dzirksteles aizdedzināja pagrabu.             

16.lpp.

Mani atslēgas vārdi šim krājumam: ideju raitums, pilnīgs trakums apgrieztās patiesības nekurienē - karnevāls domās un uzvedībā; dzīves izgaršošana nekautri lielās porcijās; odiski pacilājoša noskaņa, spuraina ironija un tiešs godīgums.

Neapmierinātība

ĀRĒJAIS KONTEKSTS

       Lēnām lasu jauniegūto "Latvju teksti", domājot gan par citu skatījumiem uz pagājušā gada paveikto latviešu un latviski tulkotajā literatūrā, gan par piedāvātajiem tekstiem.

      Vienīgais, ko pašreiz gribētu piebilst, ka, pieņemot, ka šī žurnāla adresāts (kaut potenciālais) ir vairāk vai mazāk intelektuālais lasītājs (tāds, kas nedaudz vairāk pārdomā izlasīto tekstu), gribētos, lai piedāvātais tekstu apskats būtu izvērstāks un interesantāks, kas man kā šo tekstu jau izlasījušam ļautu uz šo darbu paraudzīties no cita skata punkta, no cita izpētes aspekta. Te gan jāpiebilst, ka nereti plašā tīmekļa avotos ierosmes pārdomām ir krietni vien vairāk. Varbūt pie vainas ir apskatu autoru izvēle vai apskata apjoms? Hmm.. varbūt..

IEKŠĒJAIS KONTEKSTS

1) Inga Žolude "Rakstnieku nams";

2) Gundars Ignats "Liekais svars".

      Divi autori ar "Prozas lasījumi 2013" iegūtām balvām. Divi īsstāsti. Divi vientuļi centrālie tēli (rakstnieks un biroja darbiniece), kas "otrās puses" pamesti, nav apmierināti ar sevi un pašreizējo situāciju un kas ir izvēlējušies kaut ko mainīt savā ikdienišķajā rutīnā. Vienā gadījumā - ļauties virtuālam piedāvājumam nomirt prestižā veidā Rakstnieku namā, kas atgādina dažnedažādos realitātes šovus tepat esošā (latvju) un pasaules mediju ainavā (zinātnes ietekmē - mediascape), cenšoties aizbēgt no sevis un pievērst mīļotās uzmanību sev (vai gan ne tādēļ tā vēstule tika nosūtīta?).

Pietiktu ar vienu teikumu, lai es pateiktu, ko tu man nozīmē. Bet neesmu spējis atrast nevienu teikumu, kas to izteiktu.

       Otrā gadījumā - atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, lai kļūtu skaistāka, paceltu pašapziņu, pievērstu sev vīriešu uzmanību un radītu priekšnoteikumus profesionālai izaugsmei. 

Liekais svars ietekmē cilvēka pašcieņu, pašcieņas trūkums mazina darba kvalitāti, zema kvalitāte traucē rezultātu sasniegšanu un rezultātu nesasniegšana noved pie nepiepildītiem mērķiem un nepiepildīti mērķi kavē izaugsmi, bet bremzēta attīstība ir stagnācija, un stagnācija ir no viena koka ar nīgrumu, kas nokauj jebkādu motivāciju, un motivācijas trūkums ir sākums neapmierinātībai, kas kļūst par cinisku negatīvismu?

    Abos darbos ir saskatāma ķēdītes reakcijas notikumu attīstības gaita (I. Žoludes darbā vairāk ārpuslaiktelpīgi, G. Ignata darbā - sociālai realitātei pietuvinātāk), dzīvošana tādā savpatīgā pasaulē, komunikācija ar piespiešanos un doma, ka pēc kaut kā iegūtā/ sasniegtā - nu tik būs, nu tik kaut kas mainīsies un būs pa īstam. :) Bet vai tiešām tas ir tik vienkārši? Vai šāds pašapmāns atrisina visas psiholoģiskās problēmas?

Interesanti teksti, bet atmiņā paliekošs laikam būs pirmais - I. Žoludes īsstāsts ar savu īpatno vēstījuma risinājumu. 

P.S. Laikam jāatrod laiks pabeigt lasīt grāmatu "Santa Biblia".

Šodien - šis! :*

Nokāpj laiks,
Nokāpj no debesīm laiks,
Un pārvēršas Tevī - 
Visdārgākajā laikā 
Pasaulē šajā -
Tevī.

O.Kūkojs "Klēpis", 45.

Viens dzejolis no "Viens dzejolis 2013"

Ievadam:

Jau mazliet nobružātā, īsto laiku un papildus naudiņu gaidošā dāvanas karte šodien minisomiņā sāka nemierā dīdīties un pārtapt par gana neizturami smagu nastu. Nekas cits neatlika, kā vien doties iekšā tekstu Bābeles tornī, pārlūkot grāmatu krāvumus un izvēlēties Īstos tekstus. Pavisam piecus. 

Bet. Man pašreiz ir tāds nozīmīgs virsuzdevums, līdz ar to zinātniskie raksti svešās mēlēs ir visbiežāk lasītā literatūra.. Nu lai man piedod divas iesāktās grāmatas plauktā un arī tikko iepirktie dārgumi! :( Jāpagaida! Mana šī brīža literatūra (nezinātniskā) ir īsie žanri, tādi daudz laika neprasoši.

Tad nu tā:

"Viens dzejolis. 2013." - 78 autoru viena dzejoļa krājums, ko sastādījis A. Eipurs, kas piedāvā arī ne-garu un saistošu ievadu. 

Sasmējos par savu vēlmi ietaupīt laiku; daži literāti maksimāli izmantojuši iespēju publicēt vienu dzejoli, :) prozaiski aizņemot daudz telpas pelēkbaltās, smalksmalku skabargu lapelītēs.

Kopainu nevaru sniegt, jo neesmu izlasījusi visu krājumu, vēl ne; patiesību sakot, sākotnēji gribēju nocitēt tikai vienu dzejoli no šī izdevuma. Sanāca vairāk:

pēcplūdu 

straumē kas aizskalo

visu nulles pēc nulles Nāku uz

peldi Burti izplešas

kā vēnas

viens

kā dzīvs dzelksnis mūžības

papēdi dzeru Iepretim vientuļš pārītis

darbdienas vakarā

dejo tango

vilks iekaucas

sieviete atskatās

ir tikai viens

solis Tas ko es

speru

Edvīns Raups, 17. lpp.

Virs tūkstošgadīgā imperatora

Izlejas lietussargu pagoda

Zibens sasper kokus alejā

Viens pēc otra

Vēlāk uz pārogļotajiem zariem

Nolaižas putns

Un no viņa krūtīm izlaižas

Pērkona dārdi

Ronalds Briedis, 26. lpp.

kad Nāve atnāks

manu degunu

kā zīmuļgalu uzasināt

vēl domās uzrakstīšu - 

sildījos pie taviem ceļgaliem

kad izmetušies gulējām mēs

mākoņu un dubļu pozā

un zemes sniegu

triecām debesīs

Liāna Langa, 33. lpp.

SPININGS IR DZEJOLIS

Aivars man visu laiku prasa dzejoli.

Es viņam iedevu spininga kātu

Shimano CATANA CX un 

spoli Shimano VANQUISH F. 

Aivars saka, ka tas nav dzejolis.

Es saku, ka spinings ir labāks par dzejoli.

Paskaties, kādas metaforiskas līdakas

esmu izvilcis 2013. gadā!

Arī viens sirreālistisks asaris trāpījies Tartu.

Asaris man atzinās, ka

1994. gadā Mētras upē saticis

Ilmaru Lābānu, kas peldēdamies

skatījis sound poetry dzejoļus.

Īpaši šo: Visi romieši romā uz Romu...

Aprunājušies par Robēru Desnosu

un franču sirreālistisko dzeju.

Zivis tiešām runā.

Turklāt Tartu dialektā.

Guntars Godiņš, 50. lpp.

svešatnē iemērkti

mežu gali

slīd saule rietā

mauj veļu govis

mauj veļu govis

drīz saule spīdēs

ar kreiso pusi 

tad saredzēsim

Jānis Rokpelnis, 107. lpp.

MĀSĀM

neskumstiet, mīļās,

arī mēs drīz vien būsim

tās plastiskās večiņas liftā

un mūsu ķermeņus deformēs

koka vai plastmasas kūjas.

tagad lecam, 

kāpnēs neatskatoties,

vai viņas aizkūņojas

līdz savam slēpnim.

mūsu plauktos vēl cerīgi skumst

kādas cigaretes nenoskārsti

romantiskajam rītam,

kad viņi,

mūsu novecot sākušie prinči,

beidzot padosies

mūsu grumboties sākušajam

šarmam.

neskumstiet, mīļās,

arī mūs laiks sameklēs

tāpat kā viņas

kaut kur tepat, 

trepēs.

Iveta Ratinīka, 100. lpp.

NOBELS & DIEVS

Par Lielo Sprādzienu Dievs nesaņēma

ne Nobeli ne citu vērā ņemamu balvu

jo vēl nav īsti zināms vai tas viņa darbs vai cita.

Par dinamītu Nobels balvu nesaņēma

jo dinamīta izpausmes uzskatāmas par

samērā neveiksmīgu lielā sprādiena plaģiātu

Tādēļ Alfreds N iedibināja balvu sev par godu

lai pierādītu

ka cilvēka progresam pirmā vieta Mamons nevis Dievs

Daudz solītās Dieva balvas nav redzējis neviens

bet Nobels tiek piešķirts katru gadu

Juris Kronbergs, 87. lpp.

izrādās

sāpju slieksnis

ir bīdāms

ka ķeblis vai dīvāns

staipīgs

kā bikšugumija

lipīgs kā ledene

izrādas

tu skaties nāvei acīs

un tev nav ko teikt

Iveta Šimkus, 73. lpp.

PIEZĪMES FILOLOĢIJAS LEKCIJAS LAIKĀ

- vai lietība ir

nelietības antonīms?

un kā ar (tādā gadījumā)

lietvedi? nē kā ar

nelietvedi piemēram?

vai tā sauc šoferi

kas vadā neliešus?

un vēl: par vārdu nešpetns

vai sākotnēji tas bija špetns

vai nešpetns kā atvasinājums 

šim radās?

kālab no pāra

lietošanā palicis 

vien nešpetns?

vai tas ko uzrāda?

vai to ka špetno vairāk nav?

ka vairojas vien nešpetnie?

(ja atceramies to ka valoda 

starp citu īstenību

atspoguļo)

un vēl: teic kā tiek iegūts

saprāts veselais?

vai tas un aprāts prāts

ir kaut kā saistīti?

un vēl man pasaki

pie kā lai apelē?

pie pārbaudītām vērtībām?

pie vecās labās sirdsapziņas?

pie cēlām idejām kas

devalvētas tādā mērā

ka vārdā sauktas

skan kā izsmiekls?

pie kā lai apelē

lai neappelētu? -

viņš vaicāja jau gana ilgi

skatienam kā prožektora 

staram taustot pūli

veidojošo sastāvdaļu

augšgalus

Viks, 55. - 56. lpp.

Atminoties.. Marks Hedons "Savādais atgadījums ar suni naktī" (2002)

Pasen jau lasīta, divreiz pārlasīta grāmata par pusaudža attiecībām ar Pasauli. Citādām attiecībām. 


Zinātnisku interesi manī raisīja verbālo tekstu publiskajā telpā uztvere, to interpretācija un lietojums.

No mana raksta:

LU asoc.prof. Vitas Kalnbērziņas ieteiktā grāmata ir ne tikai baudāms mūsdienu literatūras teksts ar oriģinālām vēstījuma īpatnībām, ko var raksturot un analizēt literatūras zinātnē, bet arī interesants materiāls valodniekiem un skolotājiem, jo atklāj valodas un valodas zīmju - verbālu tekstu - uztveri un izmantošanas iespējas dažādās vidēs (savā un svešā pilsētā). Šī grāmata ataino 15 gadus veca pusaudža, kas slimo ar Aspengera sindromu, pasaules uztveri, izjūtas un emocijas, attiecības ar līdzcilvēkiem, iedzimtu talantu matemātikā un valodas zīmju nozīmi viņa darbības, rīcības un uzvedības izvēlē un realizēšanā.

            Savā pilsētā valodas zīmes zēnam rada drošības sajūtu un publiskās telpas sakārtotību un veicina pozitīvas izjūtas un pārliecību par sevi. Atšķirībā no vairums viņa vienaudžu, viņš pamana, izpēta un sarod ar jebkuru jaunu valodas zīmi. Piemēram, grafiti „Vārna” zēns ievēro jau pirmajā tā parādīšanās dienā, kas rada viņam īslaicīgu diskomfortu. Savukārt valodas zīmes svešā vidē (piem., savas pilsētas dzelzceļa stacijā, kur viņš nav bijis, Londonas metro un dzelzceļa stacijā) zēns izmanto kā orientēšanās līdzekli, izveidojot strukturētu telpas plānu. Taču valodas zīmju daudzveidība pēc kāda laika rada lingvistisku sajukumu, apvienojot dažādu valodu kodus un simbolus un veidojot jaunus vārdus un vārdu savienojumus (piem., Karsta stacija), kā arī apjukumu, jo apziņa nespēj uztvert un filtrēt daudzveidīgo vizuāli uztveramo informāciju. 

Var secināt, ka šajā brīdī lingvistisko līdzekļu izkārtojums (lingvistiskais noformējums) ir mazsvarīgs, jo tiek pazaudēta to nozīme kontekstā, atlasot tikai atsevišķu valodas vienību – konkrētajā situācijā nepieciešamo vārdu, kolokāciju un teksta (valodas zīmes) – funkcijas:

-         palīdzēt atrast nepieciešamo objektu vai galamērķi – „Dzelzceļa stacija” (163), „METRO” (200), „BEIKERLO LĪNIJA”, „LOKA LĪNIJA”, „VISDENAS MEZGLS” (201), (metro līnijas shēma), „IZEJA”, „VIRZIETIES”, „TUALETES”, „Peroni 4…9” (197);

-         iegūt informāciju par nepieciešamajām darbībām mērķa sasniegšanā – „LŪDZU, IEVADIET SUMMU!”, „SPIEDIET: BIĻETES VEIDS”, „PAŅEMIET BIĻETI UN NAUDAS ATLIKUMU” (201);

-         iegūt informāciju par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt (valodas direktīvā funkcija) – „PA ZĀLI NESTAIGĀT!” (42), „NESMĒĶĒT!” (203). Jāpiebilst, ka, pēc literārā tēla domām, šādi uzraksti netiek lingvistiski korekti izveidoti, jo nenorāda kontekstu (kur un kad ko drīkst vai nedrīkst). Tātad ar valodas zināšanām nepietiek, lai izprastu uzraksta nozīmi konkrētā situācijā. Dotajā piemērā - „PA ZĀLI NESTAIGĀT!” - informācija ir attiecināma uz vietu, kur valodas zīme izvietota, proti, tikai pa konkrēto parku.

-         iegūt informāciju par dažādām iespējām, precēm un pakalpojumiem– „Karstā šokolāde De Luxe”, „LIELISKA TĒJA”, (171)

-         sniegt kultūrvēsturiskās īpatnības. Piemēram, izkārtnē „Pelēko mūku iepirkšanās centrs” (122) sniegtā informācija nav izprotama bez kultūrvēsturiskām zināšanām, plašāka konteksta aptveršanas. Šajā gadījumā zēns zina, ka pirms veikala te iepriekš bijis klosteris, tādēļ viņam nerodas jautājums Vai veikalā var iepirkties tikai pelēkie mūki? vai arī „Vai šis veikals pieder pelēkiem mūkiem? Taču šī fakta nezinātāji var nesaprast uzņēmuma nosaukuma izvēles motīvus un kļūdaini interpretēt to.

-         brīdināt – „UZMANĪBU! SLIDENS!” (171).

Piemēri rāda valodas daudzfunkcionalitāti un to, ka spēja uztvert un izmantot valodas funkcijas ir būtisks priekšnoteikums valodas lietojumam noteiktā situācijā savām vajadzībām, konkrētam mērķim un nepieciešamībai. Šajā gadījumā atainotās valodas funkcijas (galvenokārt informatīvā un direktīvā) un valodas zīmes ir noderīgas pragmatiskiem mērķiem, lai prātā izveidotu karti, kas palīdz orientēties telpā (pilsētā), atrastu nepieciešamo galamērķi, justos ērti un komfortabli. Tātad lingvistiskā ainava psiholoģiski saistīta ar drošības sajūtu, ko sniedz uzraksti un starptautiski simboli svešā vidē, un spēju mazināt stresu. Psiholoģisks diskomforts var rasties no pārlieku uzbāzīga krāsu spilgtuma vai kontrastiem, valodas zīmju daudzuma un daudzveidības. 

Vairāk sk. http://www.lvasa.lv/lat/view_link/show/31

“Es turpināju iet uz priekšu. Tad atslējos pret mazu veikaliņu lielās telpas vidū, un tur bija rakstīts: "Viesnīcu un teātra biļešu rezervēšana. Tel. 0207402 5164". 

Es lielajā telpā apskatīju visus uzrakstus, lai redzētu, vai šī ir Londona. Un uzraksti bija šādi:

         Gardas kūkas Hītrovas lidosta Reģistrācija Jo! suši Stacijas līnijas labAuto.com. SVAIGI CEPTAS KŪKAS UN KĒKSI Peroni 9...14 Burgeri Vakara ziņas Slēgts Tualetes KAFIJA Diksons

 

Taču pēc dažām sekundēm tie izskatījās tā:

  GardaLidostaJoTualeteReģistrācijasKūkasPeroniSlēgtilabAutoBurgerSvaigiSušiVakaraDiksonsStacijasKafija”

Iesaku izlasīt neierastā tvērumam!

Nu kaut kā tā

***

A tu tik daudz nastruodoj 

Dabasu vaļsteibā pījem i tūs

Kuri guļ zuoleitē

I verās muokūņūs.

***

Lelūs viļcīņūs vyss ir skaidrs

Detaļuos nabyus nikod.

***

Itais vīglums

Cīši smogs.

***

Atrūņ na savu, bet eistū.

***

Kūrlam vīgli kaļt pokovus.

***

Augšā nav dabasi,

A sābri nu trešuo stuova.

***

Es asmu klusuma cylvāks.

Maņ napateik daže ka putyni dzīd.

V. L. jebšu Vaļuks