Mazliet trešdienīgi apdomājot cilvēku attiecības un dažādos pasaules skatījumus, domāju par to Oranžo krāsu, kas pārgalvīgi saduļķo visus ūdeņus, pat plašās jūras āres un neiedomājami tālāku horizontu dzelmes.
A.Kolmaņa īsstāstā "Dzirnakmens" (2017) Andrejs jau tāds lāga puisis vien - uzmanīgs, kluss, saprotošs, uzticams, mīlošs, pat nedaudz bezbailīgs; vienvārdsakot - labs cilvēks un labs vīrs. Taču arī Annai jau nav ne vainas. Abiem pat kaut kā saķep uz kādu laiku. Bet! Nesanāk..., vistas mirst..., graudu dzirnakmenī nav..., griežas un maļas pa sauso, rīvējas, grauž, kaitina... Jā, un lēni pilnbriest kaut kāda neapmierinātība, spīts un protests pret tā otra patiku (ehh, nu traks tas Oranžums! :)), arvien ciešāk skauj nespēja vai negriba pārkāpt pāri kādai savai principialitātei, urdošai un kņudošai, makten kārdinošai... Skaļāk lūgt, atzīties vai pieņemt varbūt nozīmētu sev zaudēt? Kas tad to gan gribētu?!
Čupeit mulsinošs, strups stāsts par diviem, nē, par trīs savu patiesību nesošiem Mākuļiem, nē, vispār par krāsām, kas krāso mūsu dzīvi un ar nagiem izkasa lieko no tās, un galu galā - par vistām, dzīvām un mirušām, būros un kaut kur citur. Nu tur! ;) Vai es pieminēju jūru?
A.Kolmaņa īsstāstā "Dzirnakmens" (2017) Andrejs jau tāds lāga puisis vien - uzmanīgs, kluss, saprotošs, uzticams, mīlošs, pat nedaudz bezbailīgs; vienvārdsakot - labs cilvēks un labs vīrs. Taču arī Annai jau nav ne vainas. Abiem pat kaut kā saķep uz kādu laiku. Bet! Nesanāk..., vistas mirst..., graudu dzirnakmenī nav..., griežas un maļas pa sauso, rīvējas, grauž, kaitina... Jā, un lēni pilnbriest kaut kāda neapmierinātība, spīts un protests pret tā otra patiku (ehh, nu traks tas Oranžums! :)), arvien ciešāk skauj nespēja vai negriba pārkāpt pāri kādai savai principialitātei, urdošai un kņudošai, makten kārdinošai... Skaļāk lūgt, atzīties vai pieņemt varbūt nozīmētu sev zaudēt? Kas tad to gan gribētu?!
Čupeit mulsinošs, strups stāsts par diviem, nē, par trīs savu patiesību nesošiem Mākuļiem, nē, vispār par krāsām, kas krāso mūsu dzīvi un ar nagiem izkasa lieko no tās, un galu galā - par vistām, dzīvām un mirušām, būros un kaut kur citur. Nu tur! ;) Vai es pieminēju jūru?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru