Mazliet no Dūmiem

  Andra Ogriņa dzejolis. Šodien pieķērušais.


kailajā stāvā manu aci atstaro pīlādži
sarkans pret pārošanos ar nakti
pret pieres vietā pienaglotajām jūtām
un šī mirkļa apputekļotu kraukli
kā vecu pa tavu logu izmestu dīvānu
un tajā snaudošu pusmūža dvīni

tev par patikšanu es novelku cimdus
unikālos pirkstu nospiedumus
miesu un uzskatu pārkārtotos kaulus
gars nopurina nevajadzīgas rokas
kad mirsi badā lūgsies mani un ēdīsi
kaut pašlaik tev pietiek
ar sārtā gaismekļa mierīgo izdzišanu


Vairāk:  http://www.satori.lv/raksts/6541/Andris_Ogrins/Dumi