ceturtdiena, 2017. gada 5. oktobris

(ne)Sarunāts

 ***
Re kā, Knoķītim atkal ir ko teikt, filozofiski gurdi un tik un tā dālijspurainīgi koķeti, un Viņa tikai raujas no sevis un Viņa prom kā baidoties pielipt, pierast, pie(ap)lipināties.
"Tu elpo par dziļu un mazliet par ilgu noturi gaisu sevī, kā skenējot, cik daudz esi gatava atdot pasaulei..., tas nobaida pirmajā acu skatienā. Jā, pilnīgi noteikti."
"Kā tad... Nobijies! :) Tad man pilnīgi kategoriski jāsaka, ka Tu par daudz runā, nē, vāries kā geizers, savu mūžu gan neredzēts, vai atkal nerunā nemaz; aumaļām vienu vai otru, bet vienmēr... tik nesamērīgi..."
"... un dīdies Tu nemierā, trauksmēs un stresainās kustībās..."
"Hmm, bet citādi es nemāku dzīvot laikam... tā es MĪLU, vai zini."

Un? Un ko nu? Klusums? Tāds riktīgi ķemuraini cēls! Oktobriski vai oktobrēniski aprauts, nu tā, kā atceries stāstām tos stāstus visos plašsaziņas kanālos no rītiem un vakaros, un pat pilnmēness naktīs... Atzīšanās ir Klusuma vērta. Pat sev. 

svētdiena, 2017. gada 5. marts

Vārdu juceklī

Tad nu tas ir neglābjami skaudri noticis; Viņa un Knoķītis ir pārlieku ilgu un abpusēji aizvainojušu diskusiju rezultātā neatgriezeniski sastrīdējušies dažu visai būtisku terminu definīciju dēļ. Tā tas mēdz notikt Vārdu zinātājiem; iesaistītās personas ir ietiepīgas un nepiekāpīgas, dažbrīd racionālas un pragmatiskas, dažbrīd - iznīcinoši zvērīgas un kaislību neremdināmas būtnes, arī definīcijām izvēlētie svešvārdi ir uztrīti asi jo asi tā, ka spīd vien paviļājot uzkarsētajā gaisā! Katram jau savs funktieris turpmākām rīcībām (lasi - tekstveidei un teksta publicēšanai), katram sava praksē, intuitīvi un aumaļām sagrābstītā informāciju blāķī izlobīta patiesība, glīši noformēta un saglabāta citu tikpat nozīmīgu ziņu un perspektīvu datnē. 

Bet termini bija, ir un būs, arī definīcijas tā vai citādi jāraksta ar izceltiem svarīgākajiem (iespējams, citiem nesaprotamajiem) komponentiem un dažādiem caurviju motīviem. Lai teksts taptu, ir taču svarīga jēdzienu un konceptu vienota izpratne, vai tad ne tā? 

Viņa pabrauc garām Cietumam un nosmīnot nočukst: "Nu ko, Knoķīt, kurš no mums ir lielākā vārdu sprostā
?!"