Šķietami rotaļīgā manierē dzejnieks raksta par reālā un mītiskā uztverošo saskarsmi un DZĪVI mūžības priekšā.
1.
katrs gads ir mazgadīgs
mums viņš nepaklausa
gaidi kad tam bārda dīgs
tā kā santaklausam
gadsimts tikai silīte
knīpas spiedz un bļaukā
un ja kādam puņķi tek
tev tie jānoslauka
mūžība zem žoga snauž
iežūpo ar viņu
varbūt teiks kur jānolauž
burvju žagariņu
44.lpp.
2.
mans ceļš ir adatas platumā
un viņu jūs nemanītu
ja tā acī
nebūtu iestrēdzis kamielis
12. lpp.
3.
kad viss ir pie kājas
pēkšņi mūžība ierunājas
un pasaka adresi mājai kur mīti
neviena nemanīti
9.lpp.
9.lpp.